Viņš akcentēja, ka, neskatoties uz dažādām runām par iespējamiem iebrukumiem un tamlīdzīgiem negatīviem scenārijiem, nekas nav mainījies - Latvijas valsts aizsardzība tiek nodrošināta, un visi paziņojumi, ko veikuši ārzemju līderi, eksperti, ir lielākā mērā tēmēti uz Rietumu sabiedrību, lai tā vairāk iesaistītos drošības un aizsardzības sistēmu veidošanā.
"Diemžēl tas kā rikošete atnāk uz Latviju," atzina Kalniņš, piebilstot, ka jāizvairās no kategoriskiem secinājumiem, kas iespaido Latvijas sabiedrību.
"Karš Ukrainā iespaido visus, un šis ir laiks, kad aizriet no pēc aukstā kara miera sajūtas un absolūtā naivuma un beidzot Rietumvalstīs nodrošināt spēcīgus bruņotos spēkus. Latvijā nevajadzētu iespaidoties no tiem paziņojumiem, kas ir Rietumvalstīs un ASM, mums jābūt aukstasinīgiem un izsvērtiem," pauda Kalniņš.
Tikmēr lēmums par Baltijas valstu aizsardzības līniju palielinās aizsardzības spējas, ļaujot plānveidīgi attīstīt procesus un tos sinhronizēt, skaidroja Kalniņš.
NBS izveidoja plānu par tālākajiem rīcības soļiem aizsardzības veicināšanā. "Mums ir plāns, tas iesniegts Aizsardzības ministrijā, un tam līdz 1.februārim jānonāk valdībā," pauda NBS komandieris.
Plāna būtība ir daudz intensīvāk nodarboties ar valsts austrumu robežas stiprināšanu. Plānā ir paredzēti dažādi virzieni, tostarp infrastruktūra, bruņojums un vienības.
Jau ziņots, ka vācu tabloīds "Bild", atsaucoties uz slepenu dokumentu, ziņoja par NATO gatavošanos iespējamam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam.
Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025.gadā.
Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts skaidroja, ka "Bild" rīcībā nonākušais materiāls, no kura secināts, ka NATO gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam, ir mācību scenārijs, nevis slepena izlūkdienestu analīze.