Savukārt par atkopšanos varētu runāt, ja mēs ik ceturksni piedzīvotu 6–7% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu," teica ekspremjers.Viņaprāt, Latvija tik smagi cieta krīzē, jo Latvija nav ne ražojoša, ne eksportējoša valsts. "Pēdējos padsmit gados mūsu importa–eksporta bilance bijusi negatīva. Visu šo laiku ekonomika ir balstījusies uz pakalpojumu sniegšanu. Savukārt pakalpojumu nozare funkcionē tikai tad, ja pasaules ekonomikā valda izaugsme. Latvija krīzē tik smagi cieta, jo brīdī, kad izsīka pieprasījums pēc pakalpojumiem, mums nebija nekā cita, uz ko balstīt savu ekonomiku," sacīja Kalvītis."Pašlaik ļoti daudzi runā par labajām ekonomikas izaugsmes perspektīvām. Šajā gadījumā es nebūt neesmu pesimists – gluži pretēji – es esmu optimists, tomēr es neredzu pamatu, lai mēs runātu par ekonomikas izaugsmi to pašu trekno gadu apmērā," norādīja bijušais valdības vadītājs.
Kalvītis: Neredzu pamatu, lai runātu par izaugsmi to pašu trekno gadu apmērā
Runas par Latvijas atkopšanos no ekonomiskās krīzes ir pāragras, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina ekspremjers Aigars Kalvītis."Manuprāt, runāt par kaut kādu atkopšanos no krīzes pašlaik ir pāragri. Drīzāk ir izdevies apturēt ekonomikas kritumu un nostāties kaut kādā līmenī, uz kura mēs balansējam – vienu ceturksni ar nelieliem plusiem, citā ceturksnī ar nelieliem mīnusiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.