Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem uzsvēra, ka daudzas pašvaldības īsteno iedzīvotājiem svarīgus projektus, taču netrūkst arī gadījumu, kad "tikai sev zināmu iemeslu dēļ" pašvaldības iegulda finanšu līdzekļus bez jebkāda ekonomiska pamatojuma. Šogad situācija esot stabilizējusies, jo Valsts kase vairs nepiešķir aizdevumu visiem, kas vēlas aizņemties. Atbildīgās institūcijas plāno vairāk izvērtēt un kontrolēt pašvaldību aizņēmumus Valsts kasē.
Grābj, kamēr var
Līdz šim ik gadu atbilstoši valsts budžeta likumam pašvaldību aizņēmumiem ir paredzēti 118 miljoni eiro. Dati liecina, ka 99% gadījumu Valsts kase apstiprina pašvaldību pieteikumus. Taču Krūmiņa norāda – lai saņemtu aizdevumu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visai formālas, līdz ar to aizņemties ir samērā vienkārši, jo pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību iedzīvotāju vajadzībām. Prasības aizdevuma pamatojumam esot visai konkrētas, un tam jābūt ne garākam par vienu lapu.
VK pārstāvis Edgars Korčagins kā piemēru min Carnikavas pašvaldību, kas, piesakoties aizdevumamgandrīz triju miljonu apmērā bērnudārza būvniecībai, pamatojumā sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.
Izvērtējot infrastruktūru projektus, VK secināja, ka aizdevums lielākoties netiek ņemts tādām prioritātēm kā bērnudārzs, pārsvarā tie ir sporta un atpūtas centri, Dienai saka Krūmiņa. Rezultātā pašvaldībām ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas nespēj sevi atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetam uz vairākiem gadu desmitiem. VK skatījumā vairākumam pašvaldību ir bezatbildīga attieksme, jo, plānojot atjaunot vai uzcelt kādu būvi, netiek izvērtēti potenciālie ieguvumi un zaudējumi. Krūmiņa pauž sašutumu par dažu pašvaldību atbildēm uz jautājumu, kāpēc tiek pieprasītas tik lielas summas no valsts budžeta: "Viens no pašvaldību vadītājiem norādīja, ka nauda jāņem, kamēr dod."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!