Kanādas majors: Neslēpšu – daudziem no mums bija nepieciešams ieskatīties kartē, kur Latvija īsti atrodas

NATO daudznacionālā bataljona izvietošana Baltijas valstīs un Polijā tuvojas noslēgumam. Latvijā izvietoto spēku vadošā valsts ir Kanāda, un Kanādā misijai pievērsta pastiprināta uzmanība, jo šajā reģionā tās karavīrus izvieto pirmo reizi.

“Es pats šeit jau esmu trešo reizi gada laikā, jo piedalījos sagatavošanās darbos. Man ir ļoti pozitīvs iespaids. Daudz kopīgu iezīmju ar Kanādu. Tiem, kas šeit ir pirmo reizi, iespaids arī ir labs,” sacīja Van Daiks.

Latvijā izvietoto karavīru skaits būs ap tūkstoti, teju puse – 455 – būs kanādieši. Otru pusi veidos Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Uz Latviju nosūtītie karavīri pēc noteikta laika rotēs. Piemēram, kanādiešu karavīri tiks nomainīti janvārī.

Kanādas bataljona majors Džastins Sims spriež, ka misija būs izdevusies, ja visu sešu valstu karavīri strādās kā vienota komanda.

Jau sākotnēji tika prognozēts, ka salīdzinoši grūtāk klāsies tieši pašiem pirmajiem karavīriem, kas ieradīsies Ādažu militārajā bāzē. Visas kazarmas vēl nebūs uzbūvētas un vairākus mēnešus nāksies pavadīt teltī. Kazarmu būvniecība notiekot atbilstoši grafikam. Kopumā Ādažu militārā bāze atrodas būtisku pārvērtību procesā. Uz jaunuzceltajām kazarmām tiek izbūvēti pievadceļi, brīvajos laukumos izvietotas telšu pilsētiņas, tuvāko gadu laikā plānota sporta halles būvniecība.

Jautāts, kas nedēļas laikā ir pirmā lieta, kas visvairāk palikusi atmiņā, no Spānijas dienvidrietumiem nākušais Alehandro Gonzaless Garsija min maltīti. “Atšķirība ir, ja salīdzina ar Vidusjūras virtuvi. Man personīgi pietrūkst olīveļļas. Bet tā nav tik liela problēma, esam karavīri, mums jāpielāgojas,” saka Spānijas kontingenta leitnants.

“Esmu vienreiz apmeklējis galvaspilsētu Rīgu. Vairāk vienkārši nav bijis laika. Mēs iekārtojamies, bet esmu pārliecināts, ka misijas laikā apmeklēsim arī citas pilsētas,” norādīja spānis.

“Šobrīd ir garas dienas un īsas naktis. Zinām, ka nākamās nedēļas beigās Latvijā tos mēdz atzīmēt ar tradicionāliem svētkiem. Ja būs tāda iespēja, labprāt to redzētu savām acīm, piemēram, jūras krastā,”  tā savukārt norādīja Polijas kontingenta nodrošinājuma virsnieks Mateušs Drozds.

Nekādas īpašas prasības, kuras sabiedroto karavīri šeit vēlētos, taču Latvija nodrošināt nespēj, nav izskanējušas. Sarunā ar raidījumu karavīri min, ka katrai nākamajai rotācijai iespējas būs lielākas.