Avīze vēsta, ka karavīri slēpj, ja viņi pārdzīvotā stresa dēļ dzer vai runājuši ar psihologu par pašu izdarītu vardarbību pret sievu vai bērniem, nemotivētu agresiju, depresīvu noskaņojumu, pašnāvības domām vai tamlīdzīgām izpausmēm. Ja tas atklātos, visticamāk, iespēja piedalīties naudīgajās starptautiskajās operācijās būs liegta, jo karavīrs nesaņems pielaidi klasificētajai NATO informācijai un bez tās starptautiskajā misijā ieeja liegta.
Laikrakstam psiholoģe Marija Ābeltiņa skaidroja, ka šo iemeslu dēļ karavīru psiholoģiskais novērtējums būtu jāveic neatkarīgā iestādē, lai viņi justos droši un problēmu gadījumā būtu iespējams palīdzēt nekavējoties.
Avīze ziņo, ka tagad tie, kuri apzinās, ka pēc atgriešanās no NATO operācijām ar viņiem kaut kas nav kārtībā, nereti meklē palīdzību ārpus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) psihologu dienesta vai nemeklē nemaz, agresiju izgāžot ģimenē, tāpēc arī nav jābrīnās, ka NBS neviens PTSS gadījums nav reģistrēts. Lielbritānijā, piemēram, no 2003. gada janvāra līdz 2005. gada septembrim 182 karavīri cietuši no pēctraumatiskā stresa traucējumiem, 601 bija kaujas stresa paliekošās sekas, 237 diagnosticēta depresija un 167 karavīriem – citas garīgās kaites.
Psiholoģe atzina, ka ikvienai starptautiskai operācijai, ja vien tā nav nevardarbīga, ir traumējošas sekas. "Katrs cilvēks piedzimst ar spējām tikt galā ar psiholoģiskām traumām. Taču, ja traumas ir biežas un spēcīgas, tad sākas posttraumatiskā stresa sindroms. Tie var būt miega traucējumi, murgi un atmiņas par traumējošām ainām, paaugstināta trauksme, depresīvas pazīmes, nemotivēta agresija, nekontrolējamas dusmas, pastiprināta alkohola lietošana, vardarbība," avīzei uzskaita psiholoģe.
AM izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos Gundars Ābols uzskata, ka starptautiskā operācija atstāj iespaidu uz karavīra psihi, tāpēc to nedrīkst pārvērst par biznesu. "Jālimitē tā braukšana," viņš saka laikrakstam. Pašlaik karavīrs, piedaloties starptautiskā operācijā, papildus mēnešalgai mēnesī saņem piemaksu 1000 latu apmērā. Noteiktās piemaksas apmērs par dienestu Afganistānā tiek reizināts ar koeficientu 1,8. Otrs aspekts, par ko Latvijas armijā runā nelabprāt, ir karavīru trūkums, precīzāk sakot, to, kuri varētu doties starptautiskajās operācijās, skaits ir ierobežots, tāpēc viņiem nākas braukt vēl un vēl, ziņo Neatkarīgā.