Kariņš: Debates komitejā liecina, ka no EP nav gaidāma nopietna pretestība Latvijas uzņemšanai eirozonā

Viņš uzsvēra, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien labi prezentējuši Latviju, precīzi atbildot uz EP deputātu jautājumiem. EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejā nereti gadoties situācijas, kad citu valstu pārstāvji nav spējīgi veiksmīgi izskaidrot un atbildēt uz EP deputātu jautājumiem."Kopējā gaisotne bija pozitīva," komentējot debates, sacīja Kariņš. Viņš uzskata, ka EP deputātus vairāk interesējusi Latvijas nostāja jautājumos, kuri skar valstis, kas jau ir eirozonā - banku uzraudzību, kopējiem drošības pasākumiem. Tāpat Latvija pieminēta kā valsts, kuras sabiedrība bijusi gatava pieņemt taupības pasākumus, lai tagad varētu nostāties uz ekonomiskās attīstības ceļa.Taujāts, vai EP nostāju par Latvijas uzņemšanu eirozonā ietekmēs iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums pret eiro, Kariņš sacīja: "Īpaši neietekmēs." Viņš skaidroja, ka līdzīgs noskaņojums pret eiro valda arī citās valstīs. Turklāt Latvijā vērojama tendence - jo vairāk informācijas saņem iedzīvotāji, jo vairāk viņi sliecas atbalstīt eiro.LETA jau ziņoja, ka otrdien Briselē EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti aptuveni pusotru stundu iztaujāja finanšu ministru Andri Vilku (V) un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, galvenokārt jautājumus koncentrējot uz Latvijas ekonomikas ilgtspēju un skeptisko iedzīvotāju attieksmi pret eiro.Visasākos eiroparlamentāriešu jautājumus raisīja tieši Latvijas iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums pret eiro. EP deputāts no Francijas Žans-Pols Besets, kurš pārstāv "Zaļo/ Eiropas Brīvā apvienības" grupu, norādīja, ka ir iepriecināts par Latvijas vēlmi iestāties eirozonā, taču bažas rada vairākas lietas, tostarp iedzīvotāju skepse pret eiro. "Ja nebūs [iedzīvotāju] iesaistes [eiro ieviešanas procesā], diez vai tikai tehniskie instrumenti varēs palīdzēt," sacīja Besets. Savukārt deputāts no Vācijas Verners Langens, kurš pārstāv lielāko EP politisko grupu - Eiropas Tautas partiju -, pauda pretēju viedokli, norādot, ka Latvija pierādījusi, ka ekonomisko krīzi iespējams pārvarēt. Turklāt grieķu deputātiem neklātos kritizēt Latviju, ka tā virzās uz eirozonu, bet Grieķijai pašai vajadzētu sekot Latvijas piemēram. Vienlaikus Langenu interesēja, kā Latvijas ekonomikas ilgtspēju ietekmēs energoatkarība un valsti ilgtermiņā - minoritāšu problēmas.Jautājumus par Latvijas ekonomikas ilgtspēju uzdeva arī citi eiroparlamentārieši, proti, tika vaicāts par augstajiem bezdarba rādītājiem, emigrāciju, banku sistēmu un citiem jautājumiem.Vilks un Rimšēvics skaidroja, ka Latvijā, ņemot vērā kopējās tendences pasaulē, iedzīvotāju atbalsts eiro nemaz neesot tik zems, proti, trešdaļa Eiropas vienotās valūtas ieviešanu atbalsta, trešdaļa ir pret, bet vēl trešdaļa nav izšķīrusies. "Šis ir laiks, kad sniegt vairāk informācijas, skaidrot šo procesu," uzsvēra Latvijas finanšu ministrs. Turklāt Vilks sacīja, ka līdz vasaras vidum vairāk nekā puse iedzīvotāju varētu paust atbalstu eiro. Labs piemērs Latvijai esot Igaunija. "Latvieši uzticas igauņiem kā tautai, tāpēc šis tuvais piemērs ir lielisks," bilda finanšu ministrs. Taujāts, kāds iemesls ir tam, ka Latvija, neskatoties uz lielo iedzīvotāju skepsi, tik steidzīgi vēlas pievienoties eirozonai, Vilks norādīja: ja mūsu valsts nogaidīs tagad, tad vēlāk tai var nākties gaidīt daudzus gadus.EP Informācijas biroja Rīgā preses sekretāre Marta Rībele aģentūru LETA informēja, ka EP ziņotājs par Latvijas pievienošanos eirozonai Burkhards Balcs pievienojas viedoklim, ka tas palielinās uzticību Eiropas integrācijai. Viņš Latvijas plānus ieviest eiro no nākamā gada vērtē pozitīvi. "Latvija ir ļoti labs piemērs budžeta konsolidācijai un attiecībā uz veiksmīgu parādu krīzes pārvarēšanu," saka deputāts.Kā ziņots, Latvijas pievienošanās eiro mērķa datums ir 2014.gada janvāris. Nākamnedēļ valdība lems par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, kam būs jāizvērtē, vai Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus un ir gatava pievienoties eirozonai.Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Šāds ziņojums par eirozonas kandidātvalstīm tiek sagatavots ik pēc diviem gadiem. Iepriekšējais ziņojums par Latviju tika sagatavots pērn, tāpēc Latvijas valdībai šogad jāpieprasa ārkārtas novērtējums.