K.Kariņš iesniegumā norādīja, ka Komisija, kā nozīmīgāko Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas mērķi, ir izvirzījusi pēc iespējas ekonomiski mazāk attīstītās ES valstis tuvināt attīstītajām. Tāpat Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību palielināt struktūrfondu apgūšanas līmeni.
K.Kariņš pieprasīja Komisijai paskaidrot, kā kohēzijas politikas mērķus tā plāno sasniegt attiecībā uz Latviju, ja ierosina samazināt Latvijai pieejamo kohēzijas politikas finansējumu par 20% nākamajam budžeta plānošanas periodam, kā arī ierosina ieviest "pārejas reģionus", kas faktiski tikai veicinās ekonomisko plaisu starp mazāk attīstītajiem reģioniem un tiem, kas jau ir daudz tuvāk ES vidējam līmenim.
K.Kariņš arī lūdza Komisiju skaidrot, kāpēc tā samazina Latvijai pieejamo kohēzijas finansējuma apjomu, ja pēc Komisijas sniegtās informācijas Latvijas ir viena no tām jaunajām dalībvalstīm, kas visintensīvāk izmanto fondu finansējumu. Tāpat K.Kariņš uzdeva Komisijai atbildēt, vai tā 2014.-2020.gada budžeta plānošanas periodā ir paredzējusi Latvijai kompensēt aptuveni 900 miljonus eiro fondu naudas iztrūkumu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta reglamentam, Eiropas Komisijai atbilde jāsniedz trīs nedēļu laikā.