Kas bremzē reformu

Galvenais viņa arguments ir bažas par pagasta iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos. "Šobrīd mazā pagastiņā dzīvo tā kā vienā ģimenē, varbūt par stipru teikts, bet visas problēmas ir pārredzamas," skaidro V.Staņa. Viņaprāt, pēc reformas visa novada dzīve koncentrēsies novadu centros. "Manā Bērzainītē ir savs teātra kolektīvs. Lielā novadā būs diezgan grūti pastāvēt mazākām bibliotēkām, kultūras namiem. Pasliktināsies maznodrošināto dzīves apstākļi." Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (TP) atzīst, ka viņam kā Rožupes pagasta deputātam arī "pirms novada izveidošanas bija bail, ka lielajā novadā par pagasta interesēm aizmirsīs". Tagad viņš to sauc par iesīkstējušu domāšanu, sakot, ka dažviet "pagasta vadītāji apstaigā mājas un stāsta vietējiem, cik pēc reformas viss paliks slikti — nevarēs tā atnākt parunāties, nevarēs atnest konfekšu kulīti uz Ziemassvētkiem". "Taču no parunāšanās un konfekšu kulītes labāk nepaliks — vajag attīstīt infrastruktūru, radīt darba vietas, sakārtot skolas," strikts ir A.Vaivods. V.Staņa atzīst, ka iedzīvotāju Bērzainē esot maz — ap 700, un daļa regulāri brauc strādāt uz 15 kilometrus tuvo Valmieru. Vai viņu nebaida, ka iedzīvotāju paliks arvien mazāk? "Ja cilvēkiem laukos būs labi, tad viņi tur arī paliks," atbild pagasta priekšsēdētājs, sakot, ka iedzīvotāju samazināšanos nav jutis. Bērzaines pagasts nolēmis pats brīvprātīgi nekur nepievienoties, tas nozīmē, ka RAPLM to administratīvi pievienos kādam no blakus novadiem. V.Staņa uzsver, ka negrib "uzņemties atbildību par iespējamo stāvokļa pasliktināšanos". Eksperti kā vienu no bremzējošajiem faktoriem min arī pagasta priekšsēdētāju bailes "zaudēt krēslu". Tā uzskata arī A.Vaivods: "Pagastos strādā draugi, radi, viņiem bail palikt bez darba, tas ir liels pretspēks." L.Straujuma apstiprina, ka pretestību rada cilvēciskais faktors, taču uztraukumam nav pamata — "patlaban otrajā lasījumā Saeimā ir dokuments par tiesībām viņiem saņemt algas piemaksas līdz pensijai, kā arī saņemt piemaksas pie pensijas." V.Staņa gan apgalvo, ka darba vietu zaudēt nebaidās. Savukārt Latgales reģiona attīstības aģentūras vadītājs Māris Bozovičs kā vienu no galvenajiem kavēkļiem min neskaidros spēles noteikumus — "nebija strikti definēts, ka tā tiešām būs, tikai tagad, kad to noteica ar likumu un pašvaldībām piedāvāja burkānu — 200 000 latu —, sekmējas novadu veidošanās." Arī daži aptaujātie pašvaldību vadītāji reformas bremzēšanā vaino valsts neizlēmīgo politiku, atgādinot, ka līdz šim ir bijuši vairāki kartes varianti un pēdējais, kas joprojām ir spēkā, iezīmē 167 novadus.