Reorganizācija paredz samazināt VMD administratīvo aparātu. Dažs to raksturo vienkārši - mežsargi tiks pārcelti no rakstāmgaldiem atpakaļ uz mežu. Pārmaiņas paredz būtiski palielināt zemāk stāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā. VMD administratīvo varu paredzēts pārdalīt no Rīgas par labu reģioniem, lielāku kompetenci piešķiršot virsmežniecībām.
Tādējādi tiek izjaukta priekšgājēja Jāņa Kinnas pēdējos piecos gados radītā sistēma. Varbūt tas ir skaidrojums zināmam satraukumam. Tāpat kā tas, ka kontroles pastiprināšana tieši mežā uz vietas var nepatikt ļoti daudziem darboņiem, kuri baidās tieši no reālas kontroles pieauguma, vienkāršojot un padarot skaidrāku kontroles sistēmu. Andis Krēsliņš atšķirībā no sava priekšgājēja eksministra Kinnas ir īsts nozares cilvēks. Savulaik uzdrošinājies spēkoties ar bijušo zemkopības ministru par VMD amatu konkursā.
Tagad, ņemot vērā, ka VMD ģenerāldirektora vieta Kinnas kunga daudzu mēnešu ieilgušās slimošanas dēļ stāvējusi brīva, Zemkopības ministrija izlēma virzīt Valdi Krēsliņu apstiprināšanai amatā bez konkursa, ko valdība vakar arī izdarīja. To bijis iespējams izdarīt arī tāpēc, ka Krēsliņu atbalstīja visi virsmežziņi un mežu nozares NVO. Tomēr šis precedents ļāvis pret Krēsliņa iecelšanu iebilst citu NVO pārstāvjiem, kuras gan nav saistītas ar mežu, toties vienmēr zina pareizos principus. Izrādās, neesot pareizi dod lielākas pilnvaras mežzinim mežā, jo viņš varot korumpēties. Tā ir unikāla, birokrātiju atbalstoša loģika - ierēdnis a priori godīgāks par mežzini. Sarežģītība labāka par vienkāršību. Kādēļ gan?
Ļaunas mēles melš, ka ar Sorosa fondu saistītās NVO tik čakli metušās Jāņa Kinnas pozīciju aizstāvībai kādu vecu korporatīvu saišu dēļ. Tomēr ticamāk, ka te ir skartas kādas industrijas intereses. Industrijas, kura ir apmierināta ar iesākto lietu virzību, kurā pārmaiņas var izraisīt tas, ka meža dienestu vadīs mežinieks.