Lielākā daļa aptaujāto vai nu ir pārliecināti, vai satraucas, ka pagasts tiks likvidēts, pasta nodaļa, skola un bibliotēka slēgta. Arī to, kas pēc novada izveidošanas paliks pagastā, viņi nezina. Eksperti norāda, ka iedzīvotāju informēšana esot pašvaldību atbildība un zemā cilvēku informētība skaidrojama ar to, ka lielākā daļa pašvaldību vadītāju joprojām ir pret reformu. Bijusi filma un buklets Par Dienas novērojumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) ir izbrīnīti, jo uzskata, ka līdz šim veikti plaši informēšanas pasākumi. Ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis stāsta, ka "reforma sākās pirms gandrīz 15 gadiem, un šajā laikā ir notikušas plašas diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citiem interesentiem". Papildus tam ministrija esot sagatavojusi dažādus informatīvus materiālus, kuros sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Diena iepazinās ar visiem un pārliecinājās, ka iedzīvotājiem paredzēti divi — 2002.gada sākumā izdotais buklets Latvija, apvienojies!, ko iemeta katra v/as Latvijas pasta abonenta pastkastītē, un A4 formāta skaidrojošs materiāls par pagastmājās paliekošajiem pakalpojumiem. Pārējie materiāli vairāk atbilda pašvaldību darbiniekiem terminu un analīžu dēļ. Bez bukletiem plašai publikai 2001.gada nogalē televīzijā demonstrēta režisora Anša Epnera pusstundu garā dokumentālā filma 102 ligzdas Latvijai (tolaik tika piedāvāts 102 novadu modelis), kas atainoja, ka lauki paliek tukši. Domā, ka visi jau zina Ar to, kas ir bijis, ir par maz, uzsver eksperti, skaidrojot, ka cilvēki no bukletiem droši vien neko neatceroties, turklāt kartes varianti pēdējos divos gados ir mainījušies diezgan krasi. "Ņemot vērā reformas ilgumu, domā, ka visi jau visu zina," spriež sociālantropologs Roberts Ķīlis. Viņš saka, ka, no malas vērojot, caur medijiem reforma "izskatās tāds elitārs pasākums — sanāk tikai administratīvie vadītāji, ministrs, spriež par novadiem, atkal nespēj vienoties". Taču "šādām nozīmīgām izmaiņām cilvēka dzīves telpā un infrastruktūrā vajadzētu notikt viņiem līdzdarbojoties. Tad viņi ir gatavi akceptēt jebkuru rezultātu, jo zina, kāpēc tas ir tāds," uzsver R.Ķīlis. Viņaprāt, sabiedrības iesaistīšanas formas mūsu valstī lielākoties ir divējādas — vai ekspertiem paprasa viedokli vai arī informē caur medijiem, "bet tiešajiem izmaiņu saņēmējiem pasviež kaut kādas informācijas devas, lai paši tiek galā, taču vajag taisīt forumus, strādāt caur nevalstiskajām organizācijām". Sociologs Tālis Tisenkopfs pārliecināts, ka vājais punkts ir tieši pašvaldības: "Ministrija no savas puses dara pietiekami — informē pašvaldības, bet tās, kuras kopumā ir pret, šo informāciju pietiekami neizplata." Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) Dienai jau iepriekš norādījis, ka iedzīvotāju informēšana ir vairāk mediju un pašvaldību atbildība. Pagastos nestāsta Latvijas Statistikas institūta direktors, Latvijas Universitātes Publiskās pārvaldes katedras profesors Edvīns Vanags piekrīt tam, ka iedzīvotāji būtu jāinformē pašvaldībai. Šī gada janvārī viņa vadītais institūts veicis pašvaldību vadītāju aptauju, kuras dati parāda, ka par reformu ir 40% (2005.gadā — 27,5%), bet pret — 56% (2005.gadā — 69%), pārējiem bija "grūti pateikt". "Domāju, ka tie, kas ir pret, vietējos par reformu arī neinformē vai pat noskaņo pret," saka E.Vanags. Kad Diena pirms pāris nedēļām bija Bērzaines pagastā, kura vadītājs Vitauts Staņa (ZZS) iebilst pret reformu, septiņi aptaujātie pagasta iedzīvotāji nezināja, kas mainīsies pēc reformas, un pat bija pārliecināti, ka tiks slēgta skola, bibliotēka. V.Staņa gan norādīja, ka nestaigājot pa mājām un iedzīvotājus neaģitējot. Jūrkalnē plaši iesaista Kā labu piemēru E.Vanags min Jūrkalnes pagastu, kas plaši iesaistīja iedzīvotājus, aicinot paust savu viedokli aptaujā, kas notika no 13. līdz 18. augustam. Balsstiesīgajiem jūrkalniešiem (pastāvīgajiem iedzīvotājiem un tiem, kam pagastā ir nekustamais īpašums) bija jāizšķiras, vai viņi grib veidot Suitu novadu, apvienojoties ar Kuldīgas rajonā esošajiem Alsungas un Gudenieku pagastiem, vai arī pievienoties Ventspils novadam. No 268 vēlētājiem nobalsojuši 192, no tiem 175 izteikuši atbalstu Ventspils novadam. "Mēģinājām iesaistīt visus — organizējām deputātu un iedzīvotāju sapulci, kur kopā spriedām par reformu un modeļiem," stāsta Jūrkalnes pagasta priekšsēdētājs Māris Dadzis. "Stāstījām tik, cik zinām, to elementārāko, piemēram, ka pagastos paliks pakalpojumu centri." Jāiesaista turpmāk Taču ko darīt ar tiem, kas dzīvo vietās, kur viņus neinformē? "Buklets bija laba forma. Kad būs pilnīgi skaidra novadu karte, varētu atkārtot plašu iedzīvotāju informēšanu jau ar konkrētām atbildēm uz jautājumiem, kas paliks pagastos, kas mainīsies," domā E.Vanags. R.Ķīlis gan ir skeptiskāks: "Nezinu, vai tik fiksi var kaut ko saglābt. Paliela cilvēku informēšana un mierināšana ir nokavēta." Risinājums varētu būt iesaistīt cilvēkus turpmākajās reformas norisēs, jau spriežot par novadu attīstību. A.Štokenberga preses sekretāre Dace Kārkliņa Dienai sacīja, ka "patlaban nav plānots neviens konkrēts informēšanas pasākums", taču nākampavasar būšot forums par reģionu attīstību, kurā plānots iesaistīt ne tikai pašvaldību darbiniekus, bet arī sabiedrību. Izplatītākie cilvēku viedokļi KĀ DOMĀ KĀ BŪS
- Slēgs pagasta pasta nodaļu Tas atkarīgs tikai no va/s Latvijas pasts plāniem un apsvērumiem
- Slēgs skolu Skolu slēgšana atkarīga no bērnu skaita, tas ir attiecīgo pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē
- Pēc visām izziņām būs Novada pagastos un novada pilsētās tiek saglabāti pakalpojumu centri, kuros jābrauc uz pilsētu iespējams saņemt visus pakalpojumus, ko sniedza pirms tam pagasta vai pilsētas pašvaldība, — izņemt izziņas par īpašumu piederību, zemes nodokļiem, parādiem, maksājumiem, par maznodrošināto statusu, pensiju apjomiem, saņemt pasi, reģistrēt dzīvesvietu, saņemt pabalstus, sociālo aprūpi, iesniegt sūdzības
- Pagastu likvidēs Pagasta nosaukums paliek, pagastu mājās izveido pakalpojumu centrus. Pagastos gan nepaliek lēmējvara un grāmatvedība. Bāriņtiesa un dzimtsarakstu nodaļa (kur saņemt dzimšanas, laulību, miršanas apliecības) jau izveidotos novados arī vairs nav pagastos, bet kopēja vienā novadā
- Mainīsies pasta adreses Līdz 2009.gadam pasta adreses nemainīsies, pēc tam, kad izveidosies novadi, pasta adrešu rakstīšanas noteikumi gan tiks mainīti, visticamāk, rajonu vietā rakstīs novadus (piemēram, x novada y pagasts)
- No nomalēm aizies cilvēki Tas atkarīgs no darba vietām un pašiem cilvēkiem (eksperti prognozē, ka pagastos paliks tik daudz cilvēku, cik mūsdienās var nodarbināt tradicionālās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kā arī tie, kas dzīvos laukos, bet būs gatavi mērot ceļu uz darbu pilsētā)