Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.
Kā norādīja komisijas vadītājs, tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem. Par šo tāmi komisija vēl lems 7.janvārī.
Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs valdība, bet otru pusi - Rīgas dome.
Kā ziņots, valdībai būs jālemj par vairāk nekā 150 000 latu piešķiršanu Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai.
8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.
Savukārt 205 482 eiro jeb 143 837 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darbību un tās funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi.
Saskaņā ar tāmi 104 186 eiro (72 930 latu) nepieciešami atlīdzībai komisijas locekļiem, savukārt vēl 61 400 eiro (42 980 latu) atlīdzībai pieaicinātiem speciālistiem. Tikmēr septiņu darba vietu izveidei un uzturēšanai paredzēts tērēt 4025 latus, bet ekspertu piesaistīšanai - 3540 latu.
Komisijai arī paredzēts iegādāties trīs portatīvos datorus ar programmatūru kopumā par 3000 latu, projektoru 400 latu vērtībā, rūteri par 150 latiem, papīra smalcinātāju par 900 latiem, izstrādāt mājaslapu par 1000 latiem. Multifunkcionālājai drukai paredzēts izlietot 600 latu, kā arī toneru komplektam krāsainai drukai - 250 latu, bet melnam tonerim drukai - 270 latu.
Komisijai vēl paredzēts apmaksāt telefona sakaru pakalpojumus 540 latu apmērā, tāpat paredzēts iegādāties piecus mobilos telefonus 90 latu vērtībā katru, bet internets birojam kopumā izmaksās 226,08 latus. Vēl 5460 latu kopumā paredzēti automašīnas nomai, bet 2229,96 lati - degvielai.
Ņemot vērā, ka valsts budžetā komisijas darbībai līdzekļi nav ieplānoti, tos plānots piešķirt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izveidi, par tās vadītāju ieceļot bijušo Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Jāni Kažociņu. Komisiju aicināja izveidot sabiedrība par atklātību "Delna".
Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Inese Voika.
Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
Komisijas sastāvā būs nevalstisko organizāciju pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tiks pieaicināti dalībai komisijas sēdēs. Tāpat komisijai būs tiesības saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī pienākums nodrošināt darbības caurskatāmību, publiskojot komisijas sēžu darba kārtību, protokolus, eksperta atzinumus un citus ar komisijas darbību saistītus dokumentus.
Valdības rīkojuma projekts paredz, ka komisija darbosies līdz 2014.gada decembrim un reizi ceturksnī tai būs jāsniedz starpziņojums Ministru prezidentam par komisijas darbības gaitu. Savu darbu komisija noslēgs ar gala ziņojumu, kuru paredzēts virzīt izskatīšanai uz Ministru kabinetu.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.