"Kopumā vērtēju pozitīvi - bija ļoti labs 11.Saeimas vēlēšanu atspoguļojums, no dienas laikrakstiem kvalitatīvākais žurnālistu darbs. Avīze joprojām domā par saviem standartiem, kas ir labi," saka I.Kažoka. "Bet kopš starp komentētājiem ir Sandris Točs, komentāru lapu un viņa organizētās intervijas nelasu."
Providus veiktais mediju pirmsvēlēšanu satura monitorings, kurā pārbaudīja iespējamo slēpto politisko reklāmu un mediju darba līdzsvarotību, pierādīja, ka laikrakstam Diena un portālam Diena.lv ir vieni no neitrālākajiem rādītājiem. Salīdzinoši ar citiem Latvijas medijiem, Dienas redakcija savā darbībā nav bijusi labvēlīgāk noskaņota pret kādiem noteiktiem politiskajiem spēkiem, secināts pētījumā.
Arī pēc vēlēšanām redakcija ir saglabājusi neitrālu pozīciju. Diena ir pētījusi gan Andra Šķēles (Tautas Partija) atkritumu biznesu, gan Ainara Šlesera darījumus (LPP/LC), un pat šodien laikrakstā ir publicēts kritisks raksts par Aivara Lemberga sadarbību ar Latvijas Televīziju.
Arī žurnāliste Baiba Strautmane pauž, ka nav jutusi kādu politisko angažētību Dienas saturā. "Nejūtu, ka Aivars Lembergs ir Dienas īpašnieks, ņemot vērā, ka Diena ir vienīgais laikraksts, kas raksta par Ventspils līgumu ar LTV. Vienīgi jutu Aināra Šlesera ēnu Sestdienā, kad tika intervēta Lato Lapsas bijusī darbiniece Irēna Saatčiene. Intervijā viņa klāstīja, kāds ir Lato Lapsa, atbildēm tika atvēlētas milzīgas vietas."
Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis atteicās sniegt komentārus, norādot, ka Diena ir aģentūras klients un būtu nekorekti sniegt komentārus. Arī aģentūras BNS Sabiedriski politisko ziņu redakcijas galvenā redaktore Aija Brasliņa no komentāriem atteicās.
"Vairs nepasūtu laikrakstu, jo neuzticos īpašniekiem. Avīzei šobrīd nav skaidras pozīcijas. Dažu seju regulāra parādīšanās liecina, ka redakcijas pozīcija ir mainījusies. Agrāk uzkrītoši bieži parādījās Šlesers un Lembergs. Pamanītas nelielas nianses, kurām jāseko līdzi. Izpēte vairs nav pietiekami dziļa, lai gan avīze ir palikusi interesantāka. Intelektuāļiem Latvijā vairs nav dienas laikrakstu, ko lasīt. Daudzi ir aizgājuši uz žurnālu Ir, bet tas tomēr ir žurnāls. Ilgas pēc dziļiem viedokļiem paliek. Man ir sajūta, ka atgriežas vecā komunistu gvarde, ne tikai medijos, bet arī politikā. Cilvēkiem, kuri vēlas orientēties notiekošajā, jāpaplašina avotu loks. Uz jebkuru mediju jāskatās uzmanīgi," norādīja LU SZF lektore Ilze Šulmane.
Latvijas Radio vadītājs Dzintris Kolāts norāda, ka Dienai vajadzētu nākt klajā ar skaidru noraidījumu sakarā ar izskanējušo informāciju par laikraksta varbūtējo piederību oligarhiem, ja tā neatbilst patiesībai. Dz.Kolāts atzīst, ka nevar komentēt, vai laikraksts Diena redakcijas darbā aizstāvējis kādu personu vai partiju intereses. "Es nevaru tik dziļi spriest. Pārlasu tikai galvenos informatīvos materiālus un manā rīcībā nav tādas satura analīzes," atzina Latvijas Radio vadītājs. Ja vadās pēc nevainības prezumpcijas principa un uzskata, ka Dienai neko pārmest nevar, tad viņam "nav arī pretēju pierādījumu"," sacīja Dz.Kolāts.
Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata – Dienā joprojām ir kvalitatīva žurnālistika, tomēr saturā novērojamas pārmaiņas, kuras redzamas arī citos medijos, kam īpašnieku līmenī ir sakars ar ietekmīgiem politiķiem.
"Dienā joprojām ir ļoti kvalitatīva žurnālistika dažādās sadaļās – sporta sadaļā, kultūras sadaļā - daudzveidīga, neatkarīga, gudra, ar starptautisku kontekstu. Ir daudzas idejas, veiksmīgi aptvertas sociālās tēmas. Viena no izvirzītajām prioritātēm ir izglītības kvalitāte," pauda A.Rožukalne. Tāpat viņa norādīja, ka arī portālam Diena.lv ir daudzveidīgas, pašu atrastas aktualitātes, kas nav atrodamas citos portālos.
Pētniece arī uzsvēra, ka viņai bijusi pozitīva pieredze, rakstot vērtējumu par televīzijas saturu, jo nav bijis tā, ka nevarētu teikt, ko vēlas.
Tomēr līdz ar Dienas īpašnieku maiņu, kā uzskata A.Rožukalne, ir mainījies arī Dienas saturs. "Būtu muļķīgi domāt, ka, mainoties īpašniekiem, Diena kļūs par klaju propagandas mediju, kas būtu vienā pozīcijā. Tas, kas notiek ar politisko viedokļu izlasi, ir ietekmētu viedokļu sapludināšana ar profesionālu, godīgu žurnālistiku," pieļāva mediju eksperte, piebilstot, ka visu šo procesu mērķis ir bijis Dienu neitralizēt, padarīt mazāk bīstamu.
Pārmaiņas vairāk jūtamas viedokļu sadaļā, kur miksējas Māra Zandera viedoklis, kas balstīts uz izpēti, kamēr citos viedokļos redzamas tās pašas frāzes, kuras jau daudzus gadus atkārto vairāki politiķi, šādi aizsedzot savas darbības. "Tā ir zīme, ka šī neatkarīgā žurnālistika tiek miksēta," uzskata A.Rožukalne. Eksperte arī novērojusi, ka pirms vēlēšanām Dienā sadzīvojusi asa analīze iepretim tādām sadaļām, kas kādam bijušas izdevīgas.
Pētniece uzsvēra, ka Dienu vajadzētu skatīt visā mediju sistēmā kopumā, jo tā pamazām ir kļuvusi par vēl vienu no medijiem, kur šī ietekme ir jūtama.
Ojārs Skudra, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors, attiecībā uz izskanējušo informāciju par Dienas piederību trijiem oligarhiem saka, ka "saistīt Dienas redakcionālo līniju viennozīmīgi ar šiem trīs kungiem ir pārspīlējums".
Būdams ilggadējs Dienas abonētājs, profesors norāda, ka pirms un pēc 11.Saeimas vēlēšanām Diena nepauž vienu definētu viedokli, bet tajā valda zināms viedokļu plurālisms. Laikrakstā notiek diskusija par multikulturālismu. Pēcvēlēšanu periodā, būdams centrāli liberāls laikraksts un, atšķirībā no Latvijas Avīzes nebūdama Nacionālās apvienības fane, "Diena drīzāk simpatizē citām koalīcijas iespējām vai arī izvēlas distancētāku pozīciju, neaicinot atbalstīt konkrētu koalīciju, kas ir pilnībā normāli," teica O.Skudra.
Šobrīd Diena praktiski neraksta par Andri Šķēli un Aināru Šleseru, "kas ir saprotams, jo viņi uz laiku no aktīvās politikas ir aizgājuši". "Kādu daļu šie vīri spēlē neredzamajā politikas daļā, par to neviens neraksta, kas ir normāli. To nevar tulkot kā saudzējošu vai kritizējošu attieksmi," sacīja O.Skudra. "Attiecībā uz Lembergu situācija ir delikātāka," atzina profesors. Viņš norādīja, ka Diena savulaik ļoti izvērsti atreferēja saraksti starp A.Lembergu un V.Zatleru par to, ka Zatlers izvairās no publiskās diskusijas, un tas radījis neizpratni daudzu žurnālistu vidū.
"Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā, ka jāuzrāda patiesā labuma guvēji, ja es kā Dienas lasītājs uzzināšu, ka šie trīs kungi ir laikraksta līdzīpašnieki, tad jādomā, kādu motīvu dēļ viņi tādi ir kļuvuši. Viens no motīviem varētu būt, ka Diena spēj pelnīt, kas ir apsveicami. Nedomāju, ka Latvijas mediju situācija ir tāda, ka ar vienu laikrakstu būtu pietiekami, lai veidotu, formētu kā mālus Latvijas sabiedrisko domu. Tas ir primitīvs uzskats," pauda profesors.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata, ka atklātībā nonākusī informācija par AS Diena iespējamiem patiesajiem īpašniekiem apstiprina, ka likumdošanā nepieciešams nostiprināt žurnālistu redakcionālo neatkarību.
Viņa norāda, ka kaut arī ir iespējams, ka laikraksta Diena patiesie īpašnieki ir Latvijas oligarhi, tomēr, spriežot pēc Dienas satura, viņiem nav izdevies iznīcināt godīgas un profesionālas žurnālistikas tradīcijas Dienā, par to liecina kritiski raksti gan par Andri Šķēli, gan par Aināru Šleseru, gan arī Aivaru Lembergu. "Tomēr žurnālistu darbība ir apdraudēta un neaizsargāta, ja iespējamo mediju īpašnieku intereses nav demokrātiskas sabiedrības interesēs, tāpēc likumdošanā ir jānostiprina redakcionālā neatkarība," uzsver S. Ēlerte.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)