Taču nekāda ekonomija nav iznākusi, jo galīgā maksa par vienu megavatstundu ir 68 lati (ieskaitot PVN) un to veido divas daļas. Latvenergo, izmantojot šķeldu, siltumu saražo par 46 latiem, kas it kā būtu pieņemama cena — vidējā Latvijā. Taču Latvenergo pats to iedzīvotājiem nepiegādā, bet pārdod komunālajam uzņēmumam Ķeguma stars, kurš, siltumu piegādājot iedzīvotājiem, prasa vēl 14 latu, tādējādi krietni sadārdzinot kopējo maksu. Pieskaitot tam visam PVN, Ķegumā rodas dārgākais siltums valstī. Vissmagākajā situācijā nonākuši pensionāri, kuriem dažam rēķins par siltums veido apmēram 75% un pat vairāk no pensijas. Ķeguma pensionāru biedrības vadītājs Harijs Jaunzems norāda, ka no brīža, kad darboties sākusi jaunā katlumāja un siltuma piegādes sistēma, maksa par siltumu kļuvusi divas reizes lielāka, un tas atstājis graujošu iespaidu uz iedzīvotāju ekonomisko situāciju. Ko darīt: maksāt rēķinu un neēst vai tomēr atstāt naudu iztikai, bet palikt parādā par siltumu, — šis ir galvenais jautājums, kas šobrīd nodarbina ķegumiešus. Aleksandrs Fiļipovs, kurš apsaimnieko vairākas mājas Ķegumā, norāda, ka vairāku dzīvokļu īpašnieki izrādījuši interesi par atteikšanos no centrālapkures un vēlas meklēt citas iespējas. Viņš norāda, ka katram individuāli atslēgties no kopējās apkures sistēmas nebūtu pieļaujams, jo tas izjauktu siltuma balansu, bet ierīkot autonomu apkures sistēmu visā mājā ir iespējams.
Latvenergo ražošanas plānošanas direktors Aigars Kvesko norāda, ka pašlaik tiek pārskatīts uzņēmuma budžets, kas ļauj pārskatīt arī saražotā siltuma izmaksas. Viņš prognozē, ka tās varētu samazināt par 10% jeb aptuveni pieciem latiem par vienu megavatstundu. Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols uzdevis arī Ķeguma stara vadītājam Aigaram Remesim pārskatīt uzņēmumu izdevumus un meklēt iespēju samazināt siltuma piegādes tarifus, jo iedzīvotāju nespēj samaksāt rēķinus kļūst par papildu slogu novada sociālajam budžetam un draudu pašam komunālās saimniecības uzņēmumam.
Aldis