Kādā smilšu karjerā Ķekavas novada Titurgā izgāzti atkritumi tādā daudzumā, kas pēc vides inspektoru teiktā ļauj pretendēt uz pēdējo gadu lielākās nelegālās izgāztuves statusu. Un skats patiešām ir iespaidīgs: starp priedēm slejas riepu kaudzes, būzvgruži, sadzīves atkritumi, plēves un nolietota tehnika. Smilšu karjera īpašniece Jeļena Jegorova uzskata, ka vides inspektoru ierašanās saistāma ar cīņām starp legālu un nelegālu smilšu karjeru īpašniekiem.
Ir redzams, ka smilšu karjerā notiek savesto atkritumu šķirošana, bet viena no smilšu ieguves bedrēm jau daļēji piepildīta ar sadzīves atkritumiem. Kā uzskata vides inspektori, šeit visticamāk plānota arī šo atkritumu nelegāla apglabāšana, lai gan atradnes teritorijā atkritumi nedrīkst būt ne ievesti , ne uzglabāti. Tomēr sods par šādu nelegālu izgāztuvi ir salīdzinoši neliels – 500 latu, plus vēl atkritumu izvešana un teritorijas sakārtošana.
Karjera īpašniece gan skaidro, ka būvgruži esot ievesti ceļa izbūvēšanai viņas smilšu atradnēs. Un tāds dokuments - 5 gadus vecs viņai patiesi arī ir. No otras puses – atļaujā norādīts, ka tur drīkst ievest tikai akmens šķembas, betona un asfalta gabalus ceļa remontam. Tomēr redzamie atkritumu kalni liecina par ko citu - sadzīves atkritumi diezin vai būs tie labākie ceļa izbūvēšanai.
Karjera īpašniece Jegorova atkal ir atradusi vainīgo - atkritumu vedēji, firma „Aivus”, visas „tās šausmas”.
Šobrīd viņa atkritumus šķirojot, lai gan uz to viņai atļaujas nav. Bet vides inspektori uzdevuši līdz 1.maijam visu sakārtot.
Īpatnējā biznesa aizkulises raidījuma „de facto” atklāj Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģiona vides pārvaldes kontroles daļas piesārņojuma sektora vadītājs Jānis Lapsiņš: „Šis ir bizness, izrok, pārdod smiltis, ieved atkritumus un vēl saņem naudu. Pēc tam nolīdzina ar zemi. Tas ir viņu bizness. Kā minēja – veduši zem sniega un nav redzējuši kravas – te ir 100 kravas”.
Par vienu konteineri, kurā ietilpst aptuveni 5 m3 sadzīves atkritumu, kas varētu svērt ap tonnu – oficiālā cena, piemēram, Getiņos ir 14 ar pusi latu. Nelegālajās izgāztuvēs to var izdarīt lētāk – vai izgāžot mežā – pavisam bez maksas.
Ķekavas novadā šādu vietu netrūkst. Kādā ceļmalā ar būvgružiem aizbērts pat notekgrāvis. Turpat blakus smilšu ieguves vietai ir jau it kā rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve, no kuras visiem atkritumiem jābūt izvestiem ārā, tomēr tur redzama milzīga riepu kaudze. Neliela izgāztuve ierīkota arī zem augstsprieguma līnijas, un zeme te pieder valstij. Bet vēl „izcilāks” atkritumu izgāztuves piemērs ir pašā Krogsila vidū. Te starp dzīvojamajām mājām viens ierīkojis atkritumu izgāztuvi – būvgruži sadzīves atkritumi, riepas un pat šīferis.
Ķekavas pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļā par izgāztuvēm nekas nav zināms, jo lūk iedzīvotāji sūdzējušies nav.
Kad pašvaldības pārstāve Sigita Varika kopā ar de facto apmeklē atkritumu izgāztuvi Krogsilā, viņa teic - pirmais ko var darīt – nosūtīt zemes īpašniekam brīdinājuma vēstuli un lūgt sakārtot teritoriju – ja ne – tad administratīvā atbildība: "Pēc būtības mēs varam tikai brīdināt un izvirzīt, lai izskata jautājumu par sodīšanu. Bet paši sodīt nevarat par vides pārkāpumu – un šis ir vides pārkāpums, jo tā ir nelegāla atkritumu glabātuve."