Ķemeru sanatorija sāk pacelt galvu

Ķemeru ūdens tornis pārtaps par skatu torni, apmeklētājiem bijušajā spozmē atklāsies mīlestības saliņa, tiks rekonstruēti tilti, atjaunoti sanatorijas apstādījumi to vēsturiskajā izskatā, kā arī daudz kas cits. Rekonstrukcijas galvenais fokuss ir Ķemeru sanatorijas kūrortu radīt tikpat vērienīgu, kāds tas bija padomju laikos, neaizmirstot arī par mūsdienīgiem elementiem, to skaitā interneta pieslēgumu. 2017.gada septembris ir tas laiks, kad varam gaidīt iespaidīgā projekta atklāšanu.Runājot par būvniecības darbiem, Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs Dienai teic, ka tas atkarīgs no daudziem apstākļiem - ne tikai līgumu saskaņošanas, bet arī dažādiem tehniskajiem risinājumiem. Pagaidām jaunie īpašnieki vētī veco padomju laika projektu, mēģinot saprast, kas no tā ir atstājams, no kā jāatsakās.Jūrmalas pašvaldībā komunikācija ar Park Hotel Kemeri tiek raksturota kā ļoti laba. Nepārtraukti tiek saskaņoti abu pušu plāni saistībā ar īpašuma rekonstrukciju. Drīzumā plānots parakstīt sadarbības memorandu, lai katrs precīzi zinātu gan veicamos darbus, gan termiņus.Jūrmalas pašvaldības uzdevums ir attīstīt infrastruktūru, jo Park Hotel Kemeri pieder tikai ēka. Zeme, uz kā tā atrodas, ir pašvaldības īpašums. Infrastruktūras sakārtošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Lai apgūtu šo naudu, ir jāievēro konkrētas prasības, piemēram, sanatorijai būs jānodrošina gandrīz ap simt darba vietu, turklāt arī konkrēts investīciju apjoms no īpašnieku puses. Pašvaldības ieguldījums projektā ir apmēram 10 miljoni eiro, kas paredzēts periodam līdz 2020.gadam.Skiču projekts kūrortam ir gatavs, tagad tiek strādāts pie tehniskā projekta izstrādes. Patlaban no sanatorijas tiek iztīrītas lietas, kas jau sen savu laiku ir nokalpojušas. Skats nav iedvesmojošs - pagrabā sakrājušies gruntsūdeņi, sapelējušas sienas, jumts ar caurumiem. Līdz pirmajām salnām īpašnieki apņēmušies arī pieslēgt siltumu, tāpat ir jāatjauno visas elektroinstalācijas, drenāžas sistēmas un daudz kas cits, lai ēka būtu gatava sagaidīt ziemu.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 6.augusta, numurā!