"Es nevaru neko darīt tālāk, ja netiek izpildīta šī apņemšanās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ir virzījusi normatīvo aktu grozījumus, kas reglamentē pedagogu atalgojumu," sacīja ministrs.
Memorands paredz, ka jau no šā gada 1.septembra pedagoga zemāko mēneša darba algas likme tiek palielināta par 10% jeb aptuveni par 25 latiem, savukārt pedagogiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ieguvuši 4. un 5.kvalitātes pakāpi, par pedagoģisko darbu piemaksās attiecīgi 8% un 12%. Tāpat memorands paredz arī jaunas pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas saskaņošanu un ieviešanu.
Ķīlis stāstīja, ka līdz gada beigām IZM skolotāju atalgojuma paaugstināšanai nepieciešamais finansējums IZM ir pietiekams un tam nav nepieciešami papildu līdzekļi, savukārt par finansējuma palielināšanu pedagogu algu mērķdotācijām nākamgad būs jāpārliecina valdība, plānojot 2013.gada budžetu. Ministrs atzina, ka kolēģi valdībā izprot situāciju, tādēļ viņš cer, ka pieprasījums tiks atbalstīts.
Pašlaik nav panākta vienošanās par to, kad un par cik procentiem tiks piemaksāts skolotājiem, kuri ir ieguvuši trešo kvalitātes pakāpi, kas ir lielākā daļa no pedagogiem. Ministrs pieļāva, ka no 1.janvāra piemaksu varētu saņemt tie pedagogi, kuri jau līdz šā gada 1.septembrim ir ieguvuši 3.kvalitātes pakāpi, bet no nākamā gada 1.septembra - tie, kuri šo pakāpi iegūst līdz 2013.gada 31.maijam.
Memorandu parakstīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidents Laimnesis Bruģis.
Krastiņš teica, ka memorandā ir izdevies iekļaut nosacījumu, ka līdz 28.augustam ir jāizstrādā atsevišķs vienošanās memorands par augstākās izglītības un zinātnes finansējumu pieauguma politiku un darbinieku atalgojumu.
LIZDA nebija apmierināta, ka par augstākās izglītības un zinātnes darbinieku atalgojumu runās tikai pēc Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātu izvērtēšanas.
"Publiskajā telpā ir izskanējuši apgalvojumi, ka studiju virzieni ir gandrīz izvērtēti vai pilnībā izvērtēti un rezultāti jau ir zināmi, tādēļ nevajadzētu atlikt šī jautājuma risināšanu uz nenoteiktu laiku. Būtiski, lai atalgojums tiktu palielināts zinātniskajās institūcijās strādājošajiem asistentiem, laborantiem, kuru atalgojums pašlaik ir nesamērīgi zems. Te nav runa par augstskolu rektoru un vadošo pētnieku atalgojuma paaugstināšanu, bet gan tieši par vidējā līmeņa darbiniekiem," uzsvēra Krastiņš.
Pēc LIZDA lūguma memorandā tika iekļauta apņemšanās, ka IZM no 2013.gada 1.janvāra tiks nodrošināts zinātnes bāzes finansējuma palielinājums, lai nodrošinātu līdzfinansējumu Eiropas Savienības zinātniskajiem projektiem un zinātnes darbinieku darba samaksas paaugstināšanu.
Kā ziņots, lai izstrādātu pedagogu motivācijas sistēmas projektu, kas iekļautu darba samaksas paaugstināšanas plānu, sākot no 2012.gada 1.septembra, IZM izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā darbojas pārstāvji no IZM, LIZDA, Kultūras ministrijas, LIVA.
Kā ziņots, pašlaik ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma valsts budžeta grozījumos pārsniedz iespējamo maksimumu, tāpēc to neapstiprināšana nevar kalpot par iemeslu kāda ministra demisijai, trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.