Kāpēc šāds lēmums?
Izvērtējot projektus, tika secināts, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām saskaņā ar IZM apstiprināto skolas attīstības stratēģiju un ERAF aktivitātes mērķi.
Šādā situācijā zaudētāji būtu visi: skolas, kas nespētu veikt visus tām nepieciešamos uzlabojumus; valsts budžets, kam būtu jāsedz būtiskas papildus izmaksas; profesionālā izglītība kopumā, kas zaudētu iespēju par ERAF līdzekļiem izveidot kvalitatīvas reģionālas un nacionālas nozīmes izglītības iestādes.
Kādēļ izveidojusies šāda situācija?
Iemesli ir vairāki un dažādi.
Sarežģījumi projektu ieviešanā radušies, jo būvniecības pakalpojumu izmaksas projektos tika plānotas ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, kad būvniecības izmaksas bija ievērojami zemākas, savukārt 2011.gada rudenī būvniecības iepirkumu reālās izmaksas rāda neplānotu sadārdzinājumu vidēji par 30%.
Papildus IZM ir secinājusi, ka 2011. gadā veiktā skolu reorganizācija un apvienošana ir ienesusi būtiskas izmaiņas ERAF projektu īstenošanā. Sākotnēji apstiprinātie projekti vairs nav atbilstoši aktuālākajai situācijai. Apvienotajām profesionālās izglītības iestādēm turpinot īstenot sākotnēji apstiprinātos projektus, netiek nodrošināta ERAF līdzekļu efektīva izmantošana. Savukārt, veicot grozījumus projektos atbilstoši notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā, tiek būtiski mainīti sākotnēji apstiprinātie projekti, kas rada risku, ka ieguldītie līdzekļi varētu netikt atgūti no ES fondu līdzekļiem.
Pēc profesionālās izglītības iestāžu reorganizācijas ar 2011.gada 1.septembri darbu uzsākušie apvienoto iestāžu vadītāji ir sagatavojuši savu redzējumu un priekšlikumus par apvienoto skolu optimālākiem investīciju un attīstības plāniem, kas arī ienes attiecīgas izmaiņas apstiprinātajos ERAF projektus.
Tāpat arī pastāv šaubas, vai iepriekš īstenotā profesionālās izglītības reforma, izglītības iestādes apvienojot kompetenču centros, nav bijusi politiski motivēta un ir īstenota, domājot par Latvijas izglītības interesēm. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa mērķis ir jebkādas reformas vai līdzekļu sadali īstenot caurspīdīgi un pēc skaidriem kritērijiem.
Kāds ir IZM piedāvātais risinājums?
Izvērtējot esošo situāciju, IZM sadarbībā ar Atbildīgo iestādi ir secinājusi, ka labākais iepriekšminēto problēmu risinājums ir nodrošināt iespēju profesionālās izglītības iestādēm iesniegt jaunus projektu iesniegumus atbilstoši aktuālākajai situācijai un notiekošajām reformām.
IZM šobrīd veic visu ERAF aktivitātē apstiprināto projektu pārskatīšanu, izvērtējot plānoto ieguldījumu efektivitāti, attīstības iespējas un ilgtspējas nodrošināšanu atbilstoši aktuālākajai situācijai un notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā. Izvērtējuma rezultātā IZM sagatavos informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību ERAF aktivitātes īstenošanā un priekšlikumus ERAF resursu koncentrācijai. To mērķis būs nodrošināt ERAF ieguldījumu maksimālu atdevi un ilgtspēju, paredzot no ES fondiem atbalstāmo izglītības iestāžu modernizācijas pilnīgu pabeigšanu, lai tās būtu pilnībā sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām.
Minēto ziņojumu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2012.gada janvāra vidū. Pēc ziņojuma izskatīšanas valdībā un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par tālāko rīcību ERAF aktivitātes ieviešanā IZM līdz 2012.gada martam izstrādās jaunus Ministru kabineta noteikumus par ERAF aktivitātes īstenošanu un 2012.gada martā uzaicinās profesionālās izglītības iestādes iesniegt jaunus projektu iesniegumus atbilstoši aktuālākajai situācijai un reālajām investīciju izmaksām. Pēc IZM aprēķiniem, atkārtotai finanšu pārdalei varētu būt pieejami 60 -70 % no aktivitātē paredzētajiem līdzekļiem.
Kādi būs ieguvumi no šāda IZM lēmuma?
IZM ir apņēmusies koncentrēt pieejamos ERAF resursus tā, lai ES fondu ieguldījuma rezultātā tiktu nodrošināta pilnīga profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un plānotā rezultāta sasniegšana – tiktu izveidotas pilnībā modernizētas izglītības iestādes atbilstoši mūsdienu skolas vajadzībām.
Minētā rīcība nenozīmē kādas skolas slēgšanu vai nolemtību iznīcībai. IZM ir rūpīgi izsvērusi visus iespējamos riskus, un tie tiks ņemti vērā, gatavojot informatīvo ziņojumu.