Izdevniecības Lielvārds un Zvaigzne ABC visu vispārizglītojošo mācību vielu digitālā formātā pagaidām piedāvāt nevar, taču apstāties, ņemot vērā tehnoloģiju izplatību, nedrīkstot.
R. Ķīlis norāda, ka paralēli saturiskiem apsvērumiem ir virkne ļoti ikdienišķu iemeslu, kādēļ jāpalielina interaktīvo materiālu īpatsvars - «kaut vai lai atvieglotu skolas somas citkārt neadekvāto svaru». Atšķirīgās domās ir biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova. «Protams, bērni tagad ir pavisam citādi, un likt viņiem zīmēt uz papīra būtu tas pats, kas mums rakstīt ar spalvu,» sākotnēji saka vecāku pārstāve. Tomēr, viņasprāt, vismaz drīzumā nevajadzētu ievērojami palielināt interaktīvo mācību materiālu skaitu vai sākt mājas darbus uzdot tikai elektroniski. Māmiņa to pamato ar datora slikto ietekmi uz redzi un stāju, kā arī faktu, ka visiem bērniem nav tik jaudīgs dators, lai varētu pilnībā izmantot interaktīvos materiālus.
Lielvārds pārstāvis Andris Gribusts uzskata, ka drīzumā par interaktīvajām tehnoloģijām un mācību materiāliem būs jādomā ne vien vispārizglītojošajās skolās, bet arī augstskolās, kuras pagaidām ir pasīvas: «Bērni no bērnudārza būs pieraduši pie interaktīvās tāfeles, bet universitātē viņiem atkal būs parastā tāfele un krīts?» Zvaigzne ABCpriekšsēdētāja Vija Kilbloka stāsta, ka novembrī izdevniecība laidīs klajā pirmos interaktīvos materiālus eksaktajiem priekšmetiem. Par klāsta paplašināšanu viņa saka - skatīsimies, kā veiksies ar šo.
«Tā kā investīcijas apjoms šajā jomā bijis ievērojams, uzskatu, ka IZM jārūpējas par tās pielietojumu,» par skolām, kurās iegādātās tāfeles netiek plaši izmantotas, saka R. Ķīlis. Ar to ministrs domā nevis skolu kontroli, bet uz tehnoloģiju izmantošanu stimulējošas pārmaiņas mācību procesā. Dabaszinātnes un matemātikas projektā 718 Latvijas skolu līdz nākamā gada beigām saņems datorus un multimediju komplektus. Interaktīvās tehnoloģijas izmaksājušas deviņus miljonus latu, kurus pilnībā finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.