Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi strādāt pie tā, lai pašreiz valstī strādājošie zinātnieki neaizplūstu, bet tieši otrādi - būtu iespējams runāt par jaunu zinātnieku ieplūšanu. Līdz ar to viens no darbības virzieniem ir pētnieku piesaiste no tām valstīm, uz kurām mūsu zinātnieki ir aizbraukuši.
Ķīlis akcentēja, ka zinātnei un izglītībai ir jādarbojas ļoti ciešā sazobē. Viņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību izmantot starpdisciplināro virzienu dotās iespējas, piemēram, humanitāro un eksakto zinātņu sasaistes dotās iespējas.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), uzrunājot apvienotos kongresus, norādīja, ka, veidojot zinātnes politiku, Latvijai būs jāatrod kompromiss starp nacionālajiem mērķiem un zinātnes "starptautiskošanos" jeb globalizēšanos.
Latvijas pētniekiem jābūt gataviem tuvākajā laikā pievienoties zinātnes attīstības centram Eiropas Savienībā (ES), jo šādā veidā Latvija līdz ar ES varēs kļūt par pasaules līmeņa zinātnes attīstības centru, skaidroja Āboltiņa.
Viņa zinātniekiem nodeva veiksmes vēlējumus no premjera Valda Dombrovska (Vienotība), kuram nebija iespējas šodien ierasties pasākumā, jo Ministru prezidents ir devies uz ES līmeņa sanāksmi.