Viņaprāt, Latvijas Zinātņu akadēmija pašreizējā veidolā ir "postpadomju veidojums, kuram tāpat kā Latvijas zinātnei kopumā ir jāpārveidojas".
R.Ķīlis norādīja, ka tieši pašlaik notiek Latvijas zinātnisko institūtu darbības izvērtēšana, kas cieši saistīta ar finansējuma piešķiršanu. "Pieļauju, ka tieši tādēļ zinātnieku vidē ir radies satraukums, jo izvērtēšanas rezultātā zinātnisko institūciju skaits varētu samazināties. Taču nediferencētu finansējuma palielinājumu pie zemiem citējamības un inovāciju rādītājiem un bez starptautiska izvērtējuma uzskatīju par teju vai noziedzīgu. Atšķirībā no manis Spārīša kungs laikam to uzskata par labu praksi."
Bijušais ministrs arī atzina, ka ir stipri samulsis par O.Spārīša bažām saistībā ar ES struktūrfondu finansējumu. "Jau 2012.gadā tika piešķirts papildu finansējums ES projektiem. Es kā viens no retajiem Austrumeiropas ministriem panācu lielāku Eiropas finansējumu Latvijas zinātnei. Līdz ar to šādus Spārīša izteikumus neuztveru nopietni."
Valsts budžets nekad nespēs nofinansēt visu Latvijā praktizēto zinātni, līdz ar to zinātniekiem ir jāorientējas uz Eiropas finansējumu un jāpiedalās starptautiskos projektos, norādīja R.Ķīlis. "Nedomāju, ka lielākā daļa mūsu zinātnieku varētu zaudēt darbu. Īpaši tādēļ, ka zinātnieki nav valsts ierēdņi, kas pilnībā atkarīgi no valsts budžeta finansējuma. Zinātnieki var piesaistīt - un tas viņiem ir jādara - naudu no citiem avotiem."