"Pēdējā brīdī atteica līdzdalību, tāpēc mēs memoriālu neatklājam. Tur viss ir pabeigts, bet svinīgā atklāšana tiek atlikta uz citu brīdi," trešdien Neatkarīgajai teica uzņēmējs Māris Gailis, viens no biedrības Žaņa Lipkes memoriāls dibinātājiem. H. Klintones atteikumu, iespējams, varētu izskaidrot ar pēdējās nedēļās Latvijā saasināto ebreju īpašumu atdošanas jautājumu.
M. Gailis pieļauj, ka laikmetīgais memoriāls no nākamās nedēļas varētu strādāt testēšanas režīmā un uzņemt interesentus, bet ar pilnu jaudu tas vēl nedarbosies. Iespējams, nesen uzbūvēto muzeju, kā pats saka, ar pompu atklās tikai rudenī, bet "šodien savējiem sarīkosim ballīti", piebilda uzņēmējs. Viņš saka – uz atklāšanas pasākumu uzaicināja pilnīgi visus ziedotājus, un tādu nav mazums.
Līdzekļi vairāku gadu garumā tika vākti, lai varētu uzbūvēt mūsdienīgu muzeju, bet tā uzturēšanai līdzekļu nav. "Mēs biļetes pārdosim, bet nedīrāsim ādu. Par elektrību jāmaksā, dežurants jāalgo, viss arī jātīra, direktrise arī ir," skaidro M. Gailis. Valsts un pašvaldība esot solījušas atbalstu muzeja uzturēšanai, bet, lai tas varētu darboties, solījumi jāapstiprina uz papīra. M. Gailis neslēpj, ka piecos gados ir savākti 300 000 latu un tas ir daudz, tomēr šādas tādas nenokārtotas saistības vēl ir palikušas.
Lielākie ziedotāji, kuri katrs muzeja būvniecībai piešķīruši vairāk nekā 20 000 latu, ir trīs – Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš atvēlējis 34 000 latu, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns (25 000 latu) un SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis (23 000 latu). Iespaidīgu summu – 20 000 latu – ziedojis arī a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, pa 10 000 latu atvēlējuši uzņēmēji Kirovs Lipmans, Juris Savickis, Aldis Plaudis un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suhorenko.
Iecere izveidot memoriālu radās 2000. gadā, kad biedrība Žaņa Lipkes memoriāls, kuras sastāvu veido Māris Gailis, Augusts Sukuts un Ārija Lipke, pie Lipkes mājas Ķīpsalā atklāja ebreju glābējam veltītu piemiņas plāksni. Otrā pasaules kara laikā rīdzinieki Žanis un Johanna Lipkes izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Tieši tajā pašā vietā, kur Žanis, īstajā vārdā Jānis, bija pielāgojis šķūni, lai varētu tajā slēpt izglābtos ebrejus, tagad uzbūvēts memoriāls. Arī tas atgādina melnu šķūni, bet simboliskā nozīmē ir plašāka – Noasa šķirsts, uz kura iespējams paglābties no iznīcības. Šis ir laikmetīgs projekts, kurš nepiedāvās tikai pastaigu pa memoriāla telpām. Kad memoriāls vēl tapa un tika svinēti spāru svētki, tā apmeklētājiem visbaisāko iespaidu radīja tikai deviņus kvadrātmetrus šaurais bunkurs pagrabā, kurā Lipkes slēpa nāves briesmās esošos cilvēkus. Tagad, pa labirintu nokļūstot bēniņos, apmeklētājiem pa lūku būs iespējams ieskatīties melnajā bedrē.
Jau ziņots, ka ceturtdien vienas dienas vizītē Latvijā ierodas ASV valsts sekretāre Hilarija Kintone.