Kā aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, ministrijai adresētajā lūgumā VKPAI norādījusi, ka tās rīcībā nav līdzekļu Lielo kapu izpirkšanai, attiecīgi KM nosūtījusi pieprasījumu izvērtēšanai Finanšu ministrijā (FM).
Vizule norādīja, ka lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz valsts nozīmes kultūras pieminekli, proti, Lielajiem kapiem, var pieņemt Ministru kabinets, valdībai rūpīgi izvērtējot informāciju par šīs teritorijas saglabāšanas un turpmākās attīstības iespējām.
Lai nostiprinātu Lielo kapu teritoriju un tās izmantošanu, KM pagājušā gada nogalē sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuri patlaban tiek izskatīti Saeimā. Priekšlikumi paredz, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskā vērtība un teritorija. Tāpat grozījumos nostiprināts, ka nedrīkst mainīt šo teritoriju funkciju jeb izmantošanu, ja tas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķiem.
"Nenoliedzami Lielo kapu teritorija un tajā esošais kultūrvēsturiskais mantojums ir jāsakopj. KM esošā finansējuma ietvaros 2017.gada budžetā šim mērķim paredzējusi 100 tūkstošus eiro. Prioritāte ir avārijas stāvoklī esošo kapliču glābšanas un konservācijas pasākumi, kā arī atsevišķu mākslas pieminekļu konservācija," pauda KM.