Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana atzīta par vienu no visaugstāk novērtētajiem Nacionālā Attīstības plāna 2020 mērķiem, īpaši izcelts pēdējos 3 gados aizvien pieaugošais kultūras pasākumu apmeklējums. "Šis sasniegums neapšaubāmi ir arī visu 14 ministrijas kapitālsabiedrību mērķtiecīgas darbības rezultāts, turklāt nedrīkst piemirst, ka lielu daļu darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma valsts teātri un koncertorganizācijas nopelna paši," uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
"Revīzija izdarīta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu procesu veikšanas laikā – par laika periodu no 2014. līdz 2017. gadam - kad tika pieņemts jauns speciālais likums, kā arī no tā izrietošie Ministru kabineta (MK) noteikumi un izstrādātas vadlīnijas dažādu kapitālsabiedrību pārvaldības procesu nodrošināšanai,” norāda Vilsone, akcentējot, ka objektīvākus un visaptverošus secinājumus par šīs reformas plusiem un mīnusiem, tās nestajiem ieguvumiem sabiedrībai būtu iespējams izdarīt, veicot revīziju pēc reformas pabeigšanas, nevis tās laikā.
KM nevar piekrist slēdzienam, ka tās kapitālsabiedrībām izvirzītie stratēģiskie mērķi netiek saistīti ar kultūrpolitikas prioritātēm un neiekļauj teātra un mūzikas nozares stratēģijās norādīto kapitālsabiedrību unikalitāti. Katras KM kapitālsabiedrības darbības unikalitāte tiek atspoguļota vidēja termiņa darbības stratēģijās, kas izstrādātas, ņemot vērā plānošanas dokumentos noteikto. Savukārt kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus 2015. gada 22. decembra sēdē līdz ar protokollēmumu "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja" definējusi valdība, un arī citu nozaru ministriju pārraudzībā esošo viena rakstura un vienādas specifikas kapitālsabiedrību vispārējie stratēģiskie mērķi ir līdzīgi un vispārīgi.
„Kultūras ministrijas izvirzītie stratēģiskie mērķi, uzdevumi un kvalitātes prasības Daugavpils teātrim - vienīgajam profesionālajam teātrim Latgalē, kurš nodrošina dažādu žanru profesionālās mākslas pieejamību latviešu, krievu un latgaliešu valodā, veicinot sabiedrības integrāciju reģionā - pilnībā atbilst kapitālsabiedrības darbības unikalitātes nodrošināšanai. Kultūras ministrijas uzstādījumi un līdzdalība Daugavpils teātra darbībā sekmēja teātra radošo izaugsmi, par ko liecina Latvijas un citu Eiropas valstu kritiķu atzinumi, kā arī skatītāju vērtējums - pēdējo piecu gadu laikā skatītāju skaits divkāršojās,” atzīmē Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs.
Lai arī Valsts kontrole savā ziņojumā atzīmējusi, ka tikai trim no 14 KM kapitālsabiedrībām ir apstiprinātas darbības stratēģijas, atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām tās izstrādājušas jeb darbu turpina visas profesionālā teātra un mūzikas mākslas iestādes; KM veic un turpina veikt gan stratēģiju izstrādes, gan saskaņošanas un apstiprināšanas procesu kontroli.
“Rīgas cirka jaunās vidējā termiņa stratēģijas plānošanas posms sākās aptuveni pirms gada, 2017. gada maijā. Tas sakrita ar izmaiņām dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ietekmēja cirka darbību, no kā izrietēja konceptuālas pārmaiņas cirka biznesa modelī un stratēģiski atbalstāmajā profesionālās cirka mākslas virzienā. KM pārmaiņu laikā veica padziļinātu pētījumu par cirka mākslas attīstības iespējām Latvijā, kas sniedza vērtīgu informāciju vidēja termiņa darbības stratēģijas izveidei. Pēc stratēģijas izstrādes esam ieguvuši derīgus komentārus gan no KM, gan PKC, un vairākkārt diskutējuši, kā visgudrāk plānot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, kā arī apkopojuši papildus datus, lai būtu iespējams analizēt darbības modeļa maiņas ietekmi. Tieši stratēģijas slīpēšanas un diskusiju posms ir vislaikietilpīgākais, mēģinot radīt precīzākas prognozes, skaidrākus izvērtēšanas kritērijus. Šobrīd esam finiša fāzē, lai stratēģiju apstiprinātu, un arī fakts, ka paralēli plānošanai Rīgas cirks ir uzsācis jaunā modeļa darbību, sniedz papildu datus, kas palīdz precīzāk prognozēt sasniedzamos rezultātus. Uzskatu, ka stratēģijas plānošanas procesam nav jābūt sasteigtam, vadlīnijas, kas kapitālsabiedrībām tiek dotas no KM puses veicina vienotu atskaites punktu veidošanos, kas kopumā palīdz nozarei kļūt arvien mērķtiecīgākai un analizējamai,” ilustrējot jaunās Rīgas cirka stratēģijas izstrādi, skaidro Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre.
Tāpat KM nevar pilnībā piekrist, ka tās kapitālsabiedrībām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu un sasniedzamo rādītāju kopums ir vispārīgs, neietver kvalitātes prasības un netiek saistīts ar valsts budžeta finansējumu to īstenošanai. Kapitālsabiedrībām deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi precizēti ar tām noslēgtajos līdzdarbības līgumos un ir skaidri noteikti atbilstoši kultūrpolitikai, turklāt to izpildes kontrolei noteikti arī novērtējuma kritēriji – tie ietver vairākus konkrētus un izvērtējamus pasākumus, kas izteikti ar sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Šim aspektam KM pastiprinātu uzmanību pievērsusi šogad; izskatot 2018. gada rezultātus, KM īpaši uzraudzīs to izpildi.
„Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā profesionālā māksla tiek uzskatīta par vienu svarīgākajām nācijas identitātes saglabāšanas sastāvdaļām. Tikai ilgtermiņa stratēģisks redzējums un tā īstenošana valstiskā līmenī sniedz iedzīvotājiem iespēju izkopt savu talantu un saņemt augstvērtīgu mākslas pakalpojumu. Profesionālās mākslas procesus un to kvalitāti nav iespējams izmērīt platuma, augstuma vai dziļuma dimensijās. Profesionālās mākslas vienīgais kvalitātes kritērijs ir tās patērētāja brīvprātīga vēlme šo pakalpojumu saņemt. Šobrīd, kad brīvā laika pavadīšanas iespēju ir bezgala daudz, nevar nepamanīt aizvien pieaugošo profesionālās mākslas patēriņu Latvijā un to, ka Latvijas profesionālā māksla ir augsti pieprasīta arī ārvalstīs. Nešaubīgi varu teikt, ka tieši Kultūras ministrijas rūpes par izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanu un nepārtraukts dialogs ar nozares profesionāļiem ir būtisks šo sasniegumu katalizators,” norāda “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis.
KM nevar piekrist arī Valsts kontroles norādījumam, ka nav veikts rūpīgi izsvērts, visaptverošs profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējums, vērtējot valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās. KM 2015. gadā iesniedza MK izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un priekšlikumus par turpmāko darbību; Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) to saskaņoja bez iebildumiem un 2015. gada 22. decembra sēdē valdība lēma saglabāt valsts līdzdalību KM pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās. KM sniedza informāciju par kapitālsabiedrību darbību, veikto pārraudzību tajās arī iestāšanās sarunu OECD ietvaros un nesaņēma aizrādījumus ne no OECD, ne PKC.
Pēc Valsts kontroles ieteikumiem KM pastiprinās uzraudzību pār kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes un apstiprināšanas procesu kontroli un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasību izpildes uzraudzību attiecībā uz informācijas publiskošanu kapitālsabiedrību tīmekļvietnēs. Tāpat KM izstrādās jaunu iekšējo normatīvo aktu, kurā tiks noteikta valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība Latvijas Nacionālajai operai un baletam un Rīgas cirkam.
Jau vēstīts, ka, Valsts kontroles ieskatā, darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.
Nevajag Blefot
Es
Vai tiešām?