Latvijas Literatūras centrs pastāv jau vairāk nekā 10 gadus. Tā uzdevums ir pārstāvēt Latvijas literatūru starptautiskajos grāmatu tirgos un izdot pašmāju autoru darbus ārzemēs. Tāpat jāizdod žurnāls Latvian Literature ar Latvijas autoru darbu fragmentu tulkojumiem un jāgādā arī par līdzīga satura žurnālu Latvju Teksti latviešu mēlē. Šiem un citiem mērķiem centram naudu piešķir KM un VKKF. Līdz šim pret centra darbību būtisku iebildumu nav bijis.
"Mēs jau kādu laiku atpakaļ pamanījām, ka atskaites nav īsti korektas," stāsta VKKF vadītājs Edgars Vērpe. "Lūdzām lielajiem projektiem izveidot atsevišķus kontus, jo mēs paši šajos kontos neredzam, kas notiek. Tad mēs konstatējām, ka netiek maksāti maksājumi, kas bija sen jāveic, un aizsūtījām paskatīties revidentu. Revidents konstatēja, ka ir ieskaitīti līdzekļi ne tiem mērķiem, kādiem mēs esam ieskaitījuši."
No Literatūras centra vadītāja Jāņa Ogas VKKF tagad gaida atskaiti par kopumā vairāk nekā 160 000 eiro, bet KM - par 100 000 eiro, kas ieskaitīti centram pērn, un nepilniem 122 000 eiro, kas centram atvēlēti šogad. Šobrīd gan KM, gan VKKF apturējuši paredzētos maksājumus. Visi trīs Latvijas Literatūras centra konti šobrīd gandrīz tukši.
"Diemžēl visu šo kontu kopsumma ir 100 eiro, kas rada jautājumu, kā Literatūras centrs plāno īstenot tos projektus, kas tam ir uzticēti," norāda KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem KM valsts sekretārs skaidroja, ka zināmas šaubas par finanšu plūsmu Latvijas Literatūras centrā radušās šajā mēnesī, kā rezultātā uz centru no KM un VKK nosūtīti auditori, lai centrā uz vietas veiktu pārbaudi.
"Esmu saņēmis pirmo starpziņojumu un varu teikt, ka aina nav īpaši laba. Grāmatvedības dokumenti ir tādā stāvoklī, ka nav iespējams izsekot finanšu plūsmai. Mēs centram pārskaitām naudu reizi ceturksnī, un acīmredzot no saņemtajiem pārskaitījumiem, kas domāti maksājumiem uz priekšu, veikti iepriekšējie maksājumi, kā rezultātā radusies finanšu bedre vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā," sacīja Voldiņš.
Viņš akcentēja, ka grāmatniecība jau tā ir salīdzinoši nožēlojamā stāvoklī un Latvijas Literatūras centrs bija šīs nozares lielākais spēlētājs. Tāpat KM valsts sekretārs akcentēja, ka mērķis nav Latvijas Literatūras centra slēgšana, bet gan lietu sakārtošana centrā.
Plānots, ka radusies situācija tiks pārrunāta gan paplašinātā literatūras un grāmatniecības sēdē, gan Latvijas Literatūras centra biedru sapulcē.
KM piedāvā Latvijas Literatūras centram, kurā patlaban strādā divi cilvēki, pieņemt otru valdes locekli, kurš nodarbotos ar finanšu jautājumiem, plānotu un sakārtotu papīrus. Savukārt, ja šādu cilvēku nebūtu iespējams atrast, tad jautājums būtu par pašreizējo valdes locekļu atbildību un kompetenci finanšu lietu kārtošanā.
"Mūsu instrumenti ir finanšu plūsmas apturēšana un zināmu nosacījumu izvirzīšana, lai to atkal atjaunotu. Tātad mūsu nosacījumi ir grāmatvedības sakārtošana, finanšu iztrūkumu segšana un valdes locekļu atbildība," skaidroja Voldiņš.
Visticamāk, līdz gada beigām plānoto projektu vidū varētu neīstenoties Latvijas dalība vismaz divos starptautiskos grāmatu tirgos. Risinājumu plānots rast līdz 2. oktobrim. Tikmēr KM pārbaudīs un izvērtēs katru no vairākiem simtiem centra maksājumu pēdējo divu gadu laikā, bet pašam centra vadītājam jāgatavo skaidrojumi. Tostarp arī par 62 000 eiro, ko Oga pārskaitījis sev avansā.
Latvijas Literatūras centra vadītājs Jānis Oga pagaidām publiski situāciju komentēt atsakās. Viņaprāt, svarīgi sagaidīt KM un KKF pārbaudes rezultātu. Taču viņš sola, ka centra lielie projekti notikušā dēļ necietīšot.