Mazākumtautību nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanai KM iecerējusi par ikgadēju pasākumu padarīt mazākumtautību festivālu Latvijas vainags.
"Būtu jāiedibina arī Mazākumtautību diena, kas padarītu šīs daudzās kultūras labāk redzamas Latvijas sabiedrībā," minēja Ēlerte.
Tāpat ar Igauniju sāktas diskusijas arī par kopīga mazākumtautību portāla izveidi.
Savukārt pilsoniskās līdzdalības veicināšanai KM īpaši iecerējusi uzrunāt jauniešus, jo pētījumi rāda, ka Latvijā skolēnu pilsoniskās izglītības līmenis pēdējo 10 gadu laikā atšķirībā no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas ir samazinājies.
KM integrācijas prioritāšu sarakstā ir arī "saliedēta sociālā atmiņa" – pasākumu kopums ar mērķi veicināt piederību lokālā, nacionājā un Eiropas līmenī.
"Īpaši domājot par šo sociālo atmiņu, mums ir jāatbalsta un jāpadara redzamāks mazākumtautību pienesums, līdzdalība Latvijas vēstures ceļā, atpazīstamu līderu līdzdalība un nopelni neatkarīgās Latvijas izveidošanā un attīstībā," uzsvēra Ēlerte.
Savukārt ārzemju latviešu piederības izjūtas veicināšanai KM rosina veidot īpašu interneta platformu "Globālais latvietis", kurā visu nepieciešamo informāciju var saņemt gan visi tie, kas vēlas atgriezties Latvijā, gan uzturēt kontaktus ārzemēs dzīvojošie.
Kā atsevišķas prioritātes integrācijas jomā KM izvirzījusi arī Latgales attīstību un romu integrāciju.
Izvirzītās prioritātes lielā mērā plānots finansēt par Eiropas fondu līdzekļiem, jo valsts atvēlētais finansējums integrācijai nākamgad nav palielināts un saglabājas vien 32 tūkstošu latu apmērā.
Jau vēstīts, ka latviešu valodas apguves iespēju paplašināšanai KM no nākamā gada plāno organizēt latviešu valodas kursus, kuru mērķa grupa būs nepilsoņi un jaunie imigranti, bet gada otrajā pusē rīkot kampaņu "Runāsim latviski".