Pirmstiesas izmeklēšanas laikā, pēc iesnieguma saņemšanas 2010.gada vasarā, nebija iespējams iegūt pietiekamus pierādījumus personu sniegtajām ziņām par to, ka laika posmā no 2009.gada septembra līdz 2010.gada februārim LIAA amatpersonas veikušas noziedzīgu nodarījumu, šādu biroja lēmumu aģentūrai LETA skaidroja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Lai novērstu pretrunas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā sniegtajās personu liecībās, KNAB izmeklētājs esot veicis nepieciešamās izmeklēšanas darbības. Taču, ņemot vērā, ka pēc iesnieguma saņemšanas ir pagājis ilgs laiks no iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža, pirmstiesas izmeklēšanā nebija iespējams konstatēt citus faktus un iegūt pārliecinošus pierādījumus, kas apstiprinātu kukuļa pieprasīšanas un nodošanas faktu.
KNAB norāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto nevainīguma prezumpciju nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
KNAB šo kriminālprocesu sāka 2010.gada rudenī, lai gan pats Ozols ar iesniegumu birojā vērsās tā paša gada jūnijā. Ozols ar iesniegumu vērsās arī Valsts policijas (VP) Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP), kur tika nolemts sākt kriminālprocesu par Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņēmēja un tā darījumu partnera rīcības izvērtēšanu saistībā ar Jelgavas vēja tuneli.
VP preses pārstāve Sintija Virse aģentūrai LETA apliecināja, ka izmeklēšanā šajā kriminālprocesā vēl turpinās. Ozols bija vērsies arī Ģenerālprokuratūrā saistībā ar viņam izteiktajiem draudiem no Beitāna puses. Ģenerālprokuratūra šo iesniegumu pārsūtīja VP Zemgales reģiona pārvaldei. Tās priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka saistībā ar Ozola iesniegumu par draudu saņemšanu no Beitāna policijā nolemts nesākt kriminālprocesu, jo nav konstatētas nozieguma pazīmes, līdz ar to lietvedība par šo iesniegumu izbeigta.
Kā ziņots, 2010.gada 7.jūnijā Ozols paziņoja, ka SIA Aerodium iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas World Expo 2010 paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA. Savukārt Aerodium vadītājs Ivars Beitāns apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē World Expo 2010. Pēc Beitāna vārdiem, Ozols pieprasījis kukuli un šai sarunai ir liecinieki. Ozols kategoriski noliedza, ka būtu ņēmis kukuli.