Grozījumus Imigrācijas likumā iesnieguši deputāti Edmunds Jurēvics (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Andris Šuvajevs (P), Agnese Krasta (JV) un Igors Rajevs.
Grozījumu attiektos uz daļu Krievijas pilsoņu, kuriem līdz šim netika prasītas valsts valodas zināšanas. Šajā grupā ir vairāk nekā 3100 personas vecumā līdz 75 gadiem. Arī šie grozījumi varētu tikt virzīti ar līdzšinējo pieeju, ka valodas zināšanas tiek prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.
Minētās mazākās grupas vidū ir arī atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja konkrētajai grupai Krievijas pilsoņu vienā gadījumā būs derīga līdz 2025.gada 15.maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025.gada 30.aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Otrā gadījumā līdz 2025.gada 15.septembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2025.gada 1.maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025.gada 1.maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai būs noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025.gada 31.jūlijam, bet PMLP līdz 2025.gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Vienlaikus grozījums paredz atsevišķus nosacījumus attiecībā uz finanšu līdzekļu pietiekamības un uzturēšanās ilguma pierādīšanu. Tāpat grozījums neizslēdz iespēju šīs grupas Krievijas pilsoņiem rast citu uzturēšanās tiesību Latvijā saņemšanas pamatu.
Kā ziņots, atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā tiks prasītas valsts valodas zināšanas, secināms no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustā šonedēļ pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes.
Siliņa norādīja, ka koalīcija vienojusies virzīt attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā, lai nosacījumus par valsts valodas zināšanām attiecinātu uz ST spriedumā identificēto grupu, kas Krievijas pilsonību ieguvuši agrāk, bet kuriem līdz šim valodas zināšanas netika prasītas.
Kā ziņots, opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, rosinot noteikt, ka Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, ir pienākums iesniegt dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, kā arī apliecinājumu par valsts valodas apguvi.
Atbilstoši PMLP sniegtajiem datiem, likumprojekta grozījumi attiektos uz aptuveni 5000 personām, kas ir Krievijas pilsoņi, norāda NA.