Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.
Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.
Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.
Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.
Vienlaikus koalīcija vienojusies par zīmīgu darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu. Šis solis ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemākām algām, proti, no 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro, savukārt no 1.jūlija - līdz 500 eiro.
Paredzētas arī nozīmīgas investīcijas lielo uzņēmumu jeb lielo investīciju atbalstam. Ļoti nozīmīgas investīcijas gaidāmas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā, atklāja premjers.
Ministru prezidents pateicās visiem sadarbības partneriem par konstruktīvo diskusiju visas budžeta sarunu procedūras laikā. "Process bija sarežģīts un, manuprāt, ļoti auglīgs," akcentēja Kariņš.
Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) preses konferencē pēc Sadarbības sanāksmes akcentēja, ka līdz šim iekšlietu nozarē nebija novirzīti pietiekami daudz līdzekļu. "Skaidrs, ka tā ir nozare, kas ir ļoti nepieciešama gan sabiedrības drošībai, gan mūsu skatījumam uz nākotni. Sevišķi ņemot vērā procesus, kas diemžēl notiek uz Latvijas Austrumu robežas," norādīja politiķis.
Vienlaikus viņš pauda gandarījumu par to, ka kolēģi piekrita kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) priekšlikumiem par darba samaksas palielinājumu kultūras nozarē, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu drukātajām grāmatām un preses izdevumiem.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce uzsvēra, ka panāktā vienošanās ir ļoti laba, tajā skaitā arī attiecībā uz visām AP prioritātēm budžeta sarunās. Kā vienu no vairākām jomām, kur paredzēts ieguldīt papildu finansējumu, Pūce norādīja aizsardzības un iekšējās drošības sfēru. Aizsardzībai tiks atvēlēti līdzekļi vairāk nekā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, ilgtermiņā veidojot stabilu pamatu valsts aizsardzības spējām, atzīmēja AP frakcijas vadītājs.
Politiķis arī norādīja uz vairāk nekā 40 miljonu eiro papildu ieguldījumiem iekšlietu sistēmai, tajā skaitā paredzot būtisku darba samaksas pieaugumu tās darbiniekiem. Pūce norādīja, ka veselības aprūpes jomā paredzēti papildu 100 miljoni eiro, tajā skaitā darba samaksas pieaugumam, onkoloģijas plāna problēmu risināšanai un citām medicīnas jomas lietām.
Tāpat turpināsies nozīmīgi ieguldījumi reģionālās attīstības jautājumos un valsts turpinās aizņēmumu programmu pašvaldību investīciju nodrošināšanai, atzīmēja AP frakcijas vadītājs. Viņš norādīja, ka 2022.gada budžetā paredzēts neapliekamā minimuma pieaugums, kas īpaši būs atbalsts iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem.
Saeimas "Stabilitātes" grupas vadītājs, parlamenta deputāts Atis Zakatistovs norādīja, ka papildu finansējums 2022.gada budžetā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, taču konkrētā summa vēl tiks precizēta.
Vaicāts par gaidāmo budžeta deficīta apjomu, Kariņš skaidroja, ka arī šajā jautājumā precīzus skaitļus piektdien varētu sniegt finanšu ministrs. Premjers norādīja, ka arī ar šo budžetu tiks turpināta ilgtspējīga valsts aizņemšanās pieeja.