Apakškomisijā paredzēts mēģināt rast vienošanos, kādā veidā virzīties uz priekšu ar vienotā sabiedriskā medija izveidi, jo neviens no koalīcijas partneriem nenoliedz, ka to vajadzētu darīt, bet jautājums ir par to, kā precīzi uz to virzīties, skaidroja premjers.
Līdz ar to tas varētu nozīmēt, ka finansējuma piesaiste 2014.gadā budžetā šai koncepcijai ir apgrūtināta, norādīja valdības vadītājs, piebilstot, ka viņš nav pārāk optimistisks par 2014.gadu, ņemot vērā pieprasījumu daudzumu budžetā un ierobežotus līdzekļus.
Apakškomisiju paredzēts veidot pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ko vada Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Kā ziņots, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri iepriekš valdības sēdē nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei.
Arī partijas "Vienotība" frakcija vēlāk nolēmusi aicināt koalīciju "nesteigties" ar vienotā sabiedriskā medija koncepcijas skatīšanu valdības sēdē.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants iepriekš pauda aizdomas, ka aiz mainīgajiem politiķu lozungiem par atbalstu viedokļu daudzveidībai, politiskajai neatkarībai vai kultūrai patiesībā slēpjas vēlme pakļaut Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) veidošanas procesu politiskai kontrolei.
NEPLP priekšsēdētājs atgādināja, ka vienotā medija koncepcijas veidošana notika vairāk nekā pusgadu un tās izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti, tostarp no Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām. "Par" vienbalsīgi nobalsojuši visi NEPLP locekļi, tā ir saskaņota gan ar Finanšu un Tieslietu ministriju, gan Pārresoru koordinācijas centru. Vienotā sabiedriskā medija koncepciju atzinīgi vērtē ārvalstu eksperti, tostarp Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas prezidents profesors Gregorijs Lovs.