Koļegova tiesā pauž neizpratni par lietas būtību un lūdz nepiemērot naudas sodu

Lietas prokurors aģentūrai LETA norādīja, ka debatēs lūdzis Koļegovai piemērot naudas sodu 22 minimālo mēnešalgu jeb 9460 eiro apmērā. Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

"Es mīlu savu valsti un esmu tās patriote, visu mūžu esmu strādājusi tās labā, un to apliecina mani vērtējumi. Esmu bijusi drosmīga un pieņēmusi lēmumus, kas pārtraukuši dažādu kompāniju naudas pumpēšanu no valsts, tostarp, apturot iepirkumus, kas paredzēti naudas izkrāpšanai. Ar šiem lēmumiem esmu sadusmojusi negodīgus biznesmeņus, kuri draudējuši man atriebties un šos draudus arī īstenojuši, tostarp mani izsekojot," savā pēdējā vārdā sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka savas karjeras laikā nekad nav ļāvusi trešajām pusēm ietekmēt savus lēmumus. "Tieši tāpēc man ir tik sāpīgi, ka valsts vēršas pret mani par dažādi interpretējamām lietām manā deklarācijā, jo neko citu nelabvēļi pret mani nav spējuši atrast. Tieši tas, ka valsts sistēma tiek vērsta pret mani, ir pats sāpīgākais, jo tas ir kā dabūt pērienu baznīcā," pauda bijusī VVD ģenerāldirektore.

Skaidrojot krimināllietas centrā esošo valsts amatpersonas deklarāciju, Koļegova uzsvēra, ka viņai grūtības sagādājis aizpildīt to precīzi. Viņa skaidroja, ka katram vadītājam ir savas stiprās un vājās puses. "Mana vājā puse ir ailīšu un atskaišu aizpildīšana, bet stiprā - cilvēku vadība," pauda Koļegova.

Viņa arī izteica nožēlu par savas reputācijas zudumu, skaidrojot, ka šī lieta, kuru, viņas ieskatā, varēja izskatīt divu līdz trīs mēnešu laikā, tika skatīta vairāk nekā pusotru gadu, un šajā laikā viņa esot ne tikai zaudējusi savu reputāciju, bet arī amatu un ienākumu avotu.

Savas runas noslēgumā Koļegova tiesai lūdza, lai gadījumā, ja viņa tiks atzīta par vainīgu un sodīta, tiesa viņai piemērotu ar naudas sodu nesaistītu soda veidu, jo viņai neesot līdzekļu, lai to nomaksātu. "Naudas sods sodītu nevis mani, bet gan manu ģimeni, kurai nāktos ciest no tā," pauda Koļegova.

Pēc sēdes Koļegova žurnālistiem skaidroja, ka, viņas ieskatā, lietā ir strīds par formu, nevis sekām, proti, lietā ir strīds par to, vai viņai deklarācijā vairākus identiskus darījumus ar vienu un to pašu personu vajadzēja norādīt atsevišķi vai kopā. Tāpat lietā ir strīds par to, vai deklarācijā darījumu summas bija jānorāda ar vai bez nodokļa.

Pēc Koļegovas pēdējā vārda uzklausīšanas tiesnese paziņoja, ka spriedums tiks nolasīts rīt, 24.maijā, plkst.9.45.

Kā ziņots, Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

Vienotības iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas Vienotība sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma Pallogs.

Tā paša gada 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

Firmas.lv dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā Pallogs un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.

Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no Pallogs viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

Pallogs peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.