"Ir izskanējis, ka komerctelevīzijas katra gribētu iegūt miljonu latu gadā no kabeļtelevīzijas operatoriem kopumā. Tas varētu sadārdzināt maksu par kabeļtelevīziju par aptuveni 80 santīmiem mēnesī," sacīja Mūls, gan norādot, ka šāda informācija uzskatāma par "baumām ar zināmu ticamības pakāpi".
Kā sacīja Mūls, kabeļtelevīzijas operatori noteikti nevēlas piespiedu kārtā maksāt par šo komerckanālu translēšanu, kamēr tos vienlaikus pārraida ēterā bez maksas. "Ja abi komerckanāli aiziet no bezmaksas ētera apraides un kabeļu televīzijai tie nav obligāti jātranslē, tā nav problēma, un katrs operators izvēlēsies, vai tos iekļaut savās kanālu pakās, un attiecīgi mainīs cenu, ko prasa no saviem abonentiem, sacīja Mūls.
Reālais sadārdzinājums kabeļtelevīzijas abonentiem ir grūti aprēķināms, jo programmu paketes un to cenas ir ļoti dažādas.
Jau ziņots, ka abas komerctelevīzijas apsver iespēju mainīt statusu, lai tām nebūtu jāmaksā virszemes ciparu televīzijas apraides maksa, ko no abām raidorganizācijām prasa Lattelecom. Summa, kas jāmaksā Lattelecom, ir 650 000 latu, ko lielā mērā saņem apraides infrastruktūras turētājs, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVTRC).
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija apvieno 23 kabeļtelevīzijas un dažkārt arī citu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus. Organizācija ar savu tagadējo nosaukumu darbojas kopš 2003.gada, pirms tam tās nosaukums Latvijas Kabeļtelevīzijas operatoru asociācija, kas dibināta 90.gadu sākumā. Organizācijas nosaukums mainīts, atspoguļojot biedru darbības izvēršanos, blakus televīzijai pa fiksētiem kabeļu tīkliem sniedzot citus elektronisko sakaru pakalpojumus.
Mūls asociāciju vada kopš 2009.gada. Pirms tam gan Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijā, gan tās kabeļtelevīzijas operatoru asociācijā ieņēmis dažādus amatus.