Indē žurkas
Eiropas Savienībā (ES) no plaušu trombozes cilvēki mirst desmit reižu biežāk nekā satiksmes negadījumos, jaunāko statistiku uzsver viena no pazīstamākajām ārstēm Lielbritānijā Rozmarija Leonarda. Šī trombozes veida radītās sekas pārspējušas arī krūts un prostatas vēža izraisīto nāves gadījumu skaitu, un R. Leonarda norāda, ka slimnieku skaits turpina augt. Tas apliecina, ka līdzšinējie medikamenti nespēj pietiekami efektīvi tikt galā ar trombu slimībām. Varfarīns ir zāles, kas izgudrotas 1940. gadā, tautā tās sauc par žurku zālēm, jo tajā esošās vielas izmanto žurku indēšanā, lai tās ātrāk noasiņotu.
Pirms kāda laika pētnieki nāca klajā ar jaunu ārstniecības vielu - antikoagulantiem, kas atšķirībā no varfarīna ir daudz vienkāršāk lietojami, efektīvāki un neizraisa blakusparādības, kas ir raksturīgas vecajam medikamentam. Piemēram, tie neizraisa nekontrolētu asiņošanu, un līdz ar to paralēli zāļu lietošanai pacientam drīkst veikt operācijas. Tāpat nav jāizdara analīzes, lai nepārtraukti pārbaudītu vielu līmeni asinīs, nav jāievēro strikta diēta, un tas nav mazsvarīgi - lietojot līdzšinējās zāles, pacienti nevar ēst, piemēram, brokoļus un kāpostus, kā arī citus produktus, kas satur K vitamīnu, jo tas bloķē zāļu iedarbību. Tomēr jaunajiem antikoagulantiem, tāpat kā dažādiem citiem jaunajiem medikamentiem, ir viens būtisks trūkums, kas neļauj pilnvērtīgi ienākt tirgū, - cena.
Valsts neapmaksā
Piemēram, antikoagulanti daudzās ES valstīs ir kompensējamo zāļu sarakstā, tomēr ne visās. Arī Latvijā valsts tos neapmaksā, un pacienti ir spiesti maksāt pilnu cenu. R. Leonarda norāda, ka tā ir milzu problēma, jo valstis skatās tikai uz medikamenta cenu, nesaprotot, ka ilgtermiņā pacienta ārstēšana ar labākām zālēm izmaksās krietni lētāk.
Tam piekrīt arī biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: "Varfarīns ir ļoti sarežģīts ikdienas lietošanā. Tas ir novecojis. To lietojot, nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes. Turklāt pie mazākajām izmaiņām tā lietošanā tas var izraisīt asiņošanu līdz pat letālām sekām." Runājot par konkrēto medikamentu, viņa arī atgādina, ka Latvijā ir divarpus reižu augstāka mirstība no insulta riska nekā vidēji Eiropas Savienībā.
"Vienīgais, ko Nacionālais veselības dienests (NVD) man min kā argumentu, kāpēc zāles netiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, ir tas, ka jauno antikoagulantu cena ir pat līdz 60 reizēm lielāka nekā vecajām zālēm. Bet ir jāvērtē ekonomiskais ieguvums kopsakarībās, jo, ietaupot uz zālēm, valstij beigās nākas daudz vairāk samaksāt par visām pārbaudēm, kas saistītas ar veco zāļu lietošanu, sociālajos un invaliditātes pabalstos, segt stacionēšanās izdevumus, nemaz nerunājot par nāves gadījumiem," viņa klāsta.
Jāskatās piesardzīgi
Arī ģimenes ārste Sarmīte Veide Dienai uzsver, ka jādomā par sistēmu kopumā. Lai raksturotu konkrētas zāles, jāpaiet laikam un tās jāizmēģina praksē. "Ir jāsaprot, no kā ir lielākā mirstība un kam mēs gribam šo naudu vairāk novirzīt. Nevar paļauties tikai uz kādu firmu, kas pasaka - mans medikaments ir labs," viņa norāda un bilst, ka, viņasprāt, medicīnas sistēma Latvijā ir atvērta jauniem medikamentiem. Ir jāizvērtē, kā, tērējot mazāk naudas, var panākt labāku efektu.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš Dienai skaidro, ka par jaunu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā atbild NVD. Jaunie antikoagulanti esot labi, tomēr šeit situācija atduras pret finansiālajām iespējām. Tāpēc R. Putniņš uzskata, ka nepieciešami neatkarīgi pētījumi, lai objektīvi spriestu par līdzšinējo un jauno medikamentu atšķirībām: "Patlaban veselības darba grupā spriežam, ka būtu jāņem vērā arī šo medikamentu efektivitāte kopainā ar to, cik dzīvību tiktu glābtas, kādu slogu tas noņemtu no sociālā budžeta."
Brīva izvēle
Kā Dienai norāda Eiropas Komisijā (EK), pārmetumiem, ka EK nebūtu atvērta jaunizgudrotu medikamentu laišanai tirgū, pamata nav. Tiesiskais regulējums dod zaļo gaismu jaunu zāļu ienākšanai. "Mūsu spēkos ir tikai piešķirt tirdzniecības atļaujas. Iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetence," uzsver EK pārstāvji.
NVD Latvijā norāda, ka sarakstā tiek iekļautas tādas zāles, kas atbilst starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām. Pieteikt medikamentu šim sarakstam var ikviens ražotājs vai izplatītājs, norādot tā cenu. Tālāk NVD salīdzina pieteiktā medikamenta un līdzšinējo zāļu efektivitāti. Tam tiek izmantoti zinātnisko pētījumu dati, talkā tiek ņemtas starptautiskās ārstēšanas vadlīnijas. Dienests ņem vērā, vai ir atbilstoša cena - tai jābūt ne augstākai kā trešajai zemākajai starp ES valstīm un ne augstākai kā Igaunijā un Lietuvā.
Sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā