Konferenču apmeklēšana kā dzīvesveids - party bomžu otras puses stāsts

Ko žurnāliste Kristīna Putinceva nokluséja?! Raksts ir tendenciozs un neobjektīvs faktu izklāstā un tādējādi rada kārtējo pakalpojumu ķengu lapas veidotājiem, palielinot publicitāti un ceļot reitingus. Esmu pārliecinājies ne vienu reizi vien, ka neitrālu informāciju var sagrozīt un izkropļot, tādējādi kājām mīdot cilvēktiesības un tiesību principus. Juridiskā fakultātē mani izgaismoja, ka tiesību principi un cilvēktiesības stāv pāri visām rakstītām tiesībām un sabiedrības vadošiem uzstādījumiem. Domu par žurnālistes neobjektivitāti pastiprina arī daži citi fakti: 1) žurnāliste jau š.g. kaut kad maijā sniegusi komentāru ķengu lapā Partybomzis, bet komentārs pēc kāda laika ticis izdzēsts (komentārā rakstīts aptuveni pa tēmu "personas bieži redzētas LU Centrālajā bibliotēkā"); 2) fakts, ka šī žurnāliste no savas šokolādes krāsas mašīnas ļoti ciniski nofotografējāt kolēģi izejot no VIENOTIBAS kongresa pie LNB; 2) viedokļi rakstā sniegti īpaši izsmejot pasākumu apmekēšanas entuziastus kā sugu un informācija par šo cilvēku acīmredzami pozitīvām un stiprām pusēm tiek pasniegta izsmējīgi nievājošā manierē. Manuprāt, rakstot par tik jūtīgiem jautājumiem, vājākās puses (vecāku un ne tik bagātu cilvēku) intereses būtu jāstāda augstāk nekā jau tā vareno (mēdiju, amatpersonu, ierēdņu un bagāto) intereses -tas būtu analoģiski kā darba tiesībās, patērētāju tiesībās, dzīvokļu īres tiesībās u.tml. Šī raksta saturs un pasniegšanas maniere caurvij i-lapas Partybomzis radītāju un uzturētāju intereses gan pēc satura un gan pēc formas. Domāju, ka žurnālistei šī noziedzīgā PRiistu šlaka ir labi samaksājusi par šo publikāciju. Tāda nu mums ir tā uzpirktā žurnālistika., tāpēc jau cilvēki žurnālistiem netic un avīzes nelasa- pareizi dara, jo pārsvarā tur ir preses relīžu atreferējumi un sagrozīta informācija par faktiem t.i. produkts ir nekvalitatīvs un par to nav vērts maksāt. Tagad par to žurnālistes uzdoto jautājumu, ar kuru viņa man pārmeta, ka es nesniedzu sabiedrībai nekādu labumu un pienesumu. Tā jau gluži nav, ka nekāda pienesuma no manas puses sabiedrībai nebūtu bijis: 1) ar tādu "protestu" tiek rādīts sabiedrībai, ka valsts/pašvaldības budžeti nedrīkstētu tikt tērēti, kā privātbodīšu budžeti; valsts/pašvaldības budžeti ir publiskās nevis privātās finanses; publiskās finanses pieder nevis kādam ierēdnim, bet gan tautai; 2) aktīvi darbojos NVO; 3) ejot pa pasākumiem esmu labi informēts par notiekošo un arī sniedzu informāciju ,padomus un juridiskās konsultācijas daudziem cilvēkiem un NVO sektoram. Ironiski, bet fakts, esmu sniedzis ļoti lielu pienesumu nu jau 3300 lapas Partybomzis faniņem, jo viņi ir priecīgi, ieraugot mani- jūtos bezmaz kā izklaides industrijas darbinieks. Bet pašlaik jūtu, ka šīs ķengu lapas 7 mēnešu sistemātiskās nomelnojošās, vajājošās un sociālā naida kurinošās darbības man devušas ceļus lieliem izaicinājumiem, jo sniegs iepēju pārbaudīt uz personiskās ādas tiesību teorijas sniegto zināšanu pielietojamību praksē un izbaudīt tiesību vai beztiesību garu sabiedrībā. Latvijā tagad varas elite (VIENOTIBAS Laimdota u.c.) katru dienu skandina, ka partijas un Latvijas Eiropas prezidentūras prioritātes ir labklājība ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nabadzības izskaušana, nevienlīdzības mazināšana. Manuprāt, tieši to es ikdienā daru, kā radu sev un citiem labklājīgākus apstākļus, novēršu nabadzību un nevienlīdzību ikdienā. Tas, ka Latvijas valsts nespēj radīt cilvēku cieņai atbilstošu samaksu par darbu un nav ratificējusi atbilstošo pantu Eiropas Sociālā hartā tā , manuprāt, nav mana vaina. Brīvprātīgais darbs un verdzība, manuprāt, ir diezgan tuvu stāvoši jēdzieni un šāds apgalvojums ir spēkā esošs pie nosacījuma, ja darbiniekam netiek sniegti pilnībā nekādi labumi kompensācijai par personiski pieliktajām pūlēm. Nevēlos kā vergs pa kapeikām dzīvot citu dzīvi, bet par cilvēka cienīgu algu būtu ar mieru strādāt. Man maz ir bijis pozitīvā darba pieredzē, bet viens secinājums ir izdarīts: par zemu algu strādāt ir cilvēkam necienīgi demokrātiskajā sabiedrībā.

MĒS DZERAM UN RAKSTĀM TEXXXTUS - Nacionālās apvienības kongress Ogres mūzikas skolā Iepriekš | Atminēties | Nākamais xxx texti 13 Decembris 2014 @ 20:19 Nacionālās apvienības kongress Ogres mūzikas skolā Veicinot decentralizāciju, deokupāciju un deboļševizāciju, par “Nacionālās apvienības” kongresa mītnes vietu izvēlēta Ogres mūzikas skola, kas, starp citu, agrāk bijusi arī PSRS komunistiskās partijas komitejas mājvieta. Ogre ir pasaulslavena ar viņu biedra Naura Puntuļa pārstāvētās grupas “Pērkons” koncertu 1985. gadā, kad tika sacelta postoša vētra vilcienā, kā arī ar tikko tapušo rebrendiga kampaņu, izvēloties Ogrei ģeniālo saukli: “Vistuvākā pilsēta!” Uz kongresu devāmies ar oficiālo delegātu autobusu, kur ļoti cerējām sastapt Rīgas piparkūku vīriņu Jāni Iesalnieku. AK šajā ziņā ir dzimusi laimes krekliņā, tāpēc viņai izdevās apsēsties miestiņam Iesalniekam gandrīz blakus, kā arī noklausīties sarunu par to, kā NA ierindas biedri jau iepirkuši popkornu, lai tuvākajos mēnešos kopīgi noskatītos traģikomēdiju “Nāve Vienotībā”. Tikmēr EK iepazinās ar pieklājīgu kungu, kurš nesavtīgi dalījās ar mandarīniem, jaunāko presi - kongresa oficiālo informatīvo atbalstītāju avīzi “DDD” -, kā arī atzina, ka esam ļoti skaistas. Nezināt, kāpēc šādu komplimentu mums velta tikai totāli frīki? Tas ir retorisks jautājums, neatbildiet, lūdzu. Kongress tika ieturēts naciķu iemīļotajā bomāru estētikā - karogi nebija izgludināti, griesti nolupuši un pusdienās speķa bulciņas. Nekāda šerbeta vai pomelo. Pirmajā pusstundā beidzās arī kafija, bet toties sākās sajūta, ka esam starp jukušiem cilvēkiem. Svētku eglīti rotāja neizteiksmīgas piparkūkas, skaidrā atklājot, ka mūsu draugs - Latvijas Iesalnieks - cepšanas procesam nav piedūris ne pirksta. Vidējais delegātu vecums kongresā bija 96 gadi - ja nebūtu Iesalnieka un Dombravas, tiktu sasniegti arī visi 100. Laikam jau vidējai paaudzei jāgādā par ģimeni un IKP pieaugumu, tāpēc radikālām revolūcijām nav laika. Vēl pirms svinīgās atklāšanas aktu zalē rodas bīstama situācija - kāds vīrietis pakrīt, uzkrīt virsū kādai dāmai, bet viņa, domino efekta vadīta, iekrīt klepī kādam citam kungam, un šo vietu i netaisās pamest. Texxxti ar NA informatīvo atbalstītaju Uzrunu laikā tika atklāts, ka NA savu pastāvēšanu balsta vectēvu vērtībās, bet viņu misija ir kā “Tālavas taurētajam” - jāt kopā ar jodiem un murgiem. Te ir īstais brīdis dalīties Texxxtu misijā, kas ieturēta Kārļa Ulmaņa estētikā: “Labāk, kājās stāvot dzīvot, nekā mirt, pa logu izkrītot.” Kongresa laikā ar asarām acīs tika izteikta pateicība mūsu mīļajai apvienībai par Mazozolu pagasta pašaizliedzīgo nelikvidēšanu. Šī ciema teritorijā dzīvo veseli un slimi 630 iedzīvotāji, tā kā pateiksimies NA varnešiem par Mazozolu autonomijas saglabāšanu. Tālāk tika noturētas kongresos tradicionālās ētikas, revīzijas un militārās komisijas grēksūdzes. Klajā nāca skandaloza informācija, ka 80 eiro no partijai pieejamajiem līdzekļiem ir izgāzti soda naudās. Izsakām minējumu, ka tas noticis, pateicoties Eināram Cilinskim, kurš Nabaklabā saplēsis Cēsu alus glāzi, un Imantam Parādniekam, kas no partijas konta paņēmis kredītu uzņēmumā “Ondo.lv”, bet nav bijis vīrs un vārds, aizmirstot to laikā atdot. Kongresa viesiem paredzētajās mapītēs atradās arī lapiņa, kas aicināt aicināja uzdot jautājumu debašu dalībniekiem. Zinot, cik kautrīgs, bet zinātkārs ir LNT žurnālists Aleksis Zoldners, viņa vārdā iesūtījām Imanta Parādnieka kungam šādu kalambūru: “Vai Jūs būtu gatavi biedru rindās uzņemt personāžu, kurš būtu publiski atzinis, ka ir homoseksuālis?”. Diemžēl ne uz šo, ne citiem jautājumiem atbildes netika sniegtas, liekot domāt, ka jautājumu uzdošanas iespēja ir tikai demokrātiska rakstura butaforija. Debatēs, citējot klasiķi Imantu Ziedoni, “apstājas laiks, un tā bija mīlestība”, jo monologiem programmā bija atvēlēts laiks no plkst. 14:55 līdz plkst. 14:55. Debatēm laiks netiek žēlots Šobrīd NA galvenais orators ir Raivis Dzintars - viņa teikto vēlāk pieminēja ikviens. Par Aristoteli bija sataisījies arī kāds vecbiedrs, kurš savā runā mēģināja sasaistīt kūdras ieguvi un gēnu inženieriju, bet diemžēl palika nesaprasts. Šodien paveicās Dacei Melbārdei, kura uz kongresu ieradusies nebija, jo gan jau ar pillu krūti svinēja lielos kino svētkus, kamēr Raivis Dzintars tikai sapņo par patriotiskas filmiņas uzņešanu. Saeimas priekšniece Mūrniece aicināja biedrus un viesus mazgāt rokas, kā arī atzina: “Labie laiki ir beigušies, bet šie nav sliktie laiki.” Labi, labi, par to, kādā laikā dzīvojam, lai spriež meteorologs un korists Toms Bricis. Gaidis Bērziņš ir atlaidis matus un ar savu krāšņo pačku atzina, ka viņam ir ļoti grūts uzdevums - pastastīt, ko NA ir paveikusi. Jā, nav viegli. Ar vizuālo tēlu pārsteidza arī Jānis Iesalnieks: ja autobusā viņa seju rotāja trejdeviņi bārdas rugāji, tad viņa priekšnesuma laikā šī rota bija pazudusi. Starp šiem abiem notikumiem EK dzirdējusi elektriskā skuvekļa skaņu. Vispār jau tādam piparkūku vīriņam nāktos griezt bārdu ar kārtīgo bārdas nazi, bet ko tad var gribēt - AK viņu reiz pieķēra, ieturot maltīti restorānā McDonalds. Abi šova “NA pārvērtības” dalībnieki Gaidis Bērziņš un Jānis Iesalnieks arī runāja par iespēju tautai vēlēt prezidentu. Iesalnieks autobusā savam blakussēdētājam pauda viedokli, ka NA būs pret tautas velētu pazoridentu, bet Bērziņš no altāra dziedāja pavisam citu dziesmu. Negadās bieži būt vienprātis ar Iesalnieku, bet šis ir tas vēsturiskais brīdis, kad labāk Iesalnieks autobusā, nevis Bērziņš kongresā. Vispār Iesalnieks bija super, jo ne tikai runāja un skuvās, bet arī tika iecelts par partijas galveno fotogrāfu un cēlās kājās ikkatras runas laikā, lai iemūžinātu neaizmirstamo mirkli. Kā jau kārtīgā naciķu tusofkā, tika runāts arī par to, kā saglabāt nacionālu valsti. Ja viens norādīja, ka ir tikai divi virzieni - vai nu putinisms, vai nu rietumu perversijas -, tad kāds gudrāks kungs zināja stāstīt, ka nacionālismu var attīstīt, panākot, ka NHL Zvaigzņu spēlē piedalās Latvijas hokejists. Bet visgudrākais Edvīns Šņore dziedāja veco dziesmu: “Jāveicina okupantu izceļošana, opsidralallā!” Šī ziņģe tika uzņemta ar ovācijām. Kogresa laikā par mūža ieguldījumu nacionālajā mākslā tika godināti partijas visvecākie biedri, kuri pateicības runās teicās slavinām jaunību un plošku liesmiņas pie Vislatvijas piemiņas vietām. Viņu vidū negaidīti patrapījās arī Juris Dobelis, kurš pārsteigumā iepleta acis un noelsās, jo šo kungu sabiedrībā jutās kā apmulsis tīnis. Pēc apbalvošanas ceremonijas vecākos biedrus godināja folrokenrola grupa “Vilki” ar SuperFm top 100 hitu “Ar nāvi mēs esam uz tu”! “Vienotības” kongresā mūs šokēja dalībnieku vārgās vēlēšanu biļetenu aizpildīšanas prasmes, bet tāpēc jau NA rindās ir tāds Ritvars Eglājs, kura uzdevums bija delegātiem pastāstīt, kam, kā, kur un kad jābalso. Izskatījās, ka Ritvars daudz un veiksmīgi strādājis ar vientiešiem, tāpēc panākumi bija galvu reibinoši - no 250 biļeteniem derīgi bija 249. Cepuri nost! Lai neiekultos kautiņā vilcienā, arī atpakaļ braucam ar NA autobusu, un to nenožēlojam. Ja mēs brauktu ar čukčukbānīti, mēs nedzirdētu, kā Ritvars Eglājs uz aicinājumu apsēsties blakus kādai sievietei, atzina, ka viņam, labāk patīk tas vīrietis, ar kuru viņš sēdējis pirms tam (Jānis Iesalnieks - red.piez.). Arī kāda kundze atklāja, ka Amerikas avīzē lasījusi, ka Putinam ir vairāki kloni, tāpēc līdz pat pašām beigām mūs nepameta sajūta, ka, iespējams, netālu no mums varētu būt pa kādam cilvēkam, kas sajucis prātā. Bet tas viss ir nesvarīgi. Svarīgākais ir tas, ka starpbīdī iepazināmies ar Imantu Parādnieku, bet par to citreiz...: https://www.youtube.com/watch?v=z1z0DA9EAGs Teksts tapis, pateicoties portāla Apollo virsmātes Karīnas Eglienas un viņas vīra Harija pašaizliedzīgajai viesmīlībai. Tags: 96, ak, dzintars, ek, na, nāve, parādnieks, pirts, putina kloni