Tā norādīts Konkurences padomes (KP) jaunākajā secinājumā saistībā ar svaigpiena tirgus uzraudzību.
KP svaigpiena tirgus uzraudzību sāka pēc vairākiem iesniegumiem, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015.gada iepirkuma cenu samazinājumu.
Analizējot datus, kas iegūti līdz 2015.gada pirmajam ceturksnim, KP neguva pierādījumus, kas varētu liecināt par svaigpiena iepircēju aizliegtām vienošanām.
Izvērtējot norises Latvijas un eksporta tirgos, KP secina, ka cenas samazinājums lielā mērā ir skaidrojams ar tā dēvēto inteliģento pielāgošanos - uzņēmumi vērtē tirgū pieejamo informāciju par konkurentu rīcību un attiecīgi seko tirgus situācijai, lai gūtu maksimālu peļņu.
KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums skaidrojams gan ar nozares cikliskumu, gan kā sekas negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014.gada augustā.
Kopumā Latvijā ir raksturīgas zemas svaigpiena iepirkuma cenas, ko ilgtermiņā nosaka vairāki faktori, no kuriem būtiskākie ir svaigpiena pārprodukcija Latvijā un ārpus tās, zemnieku saimniecību sadrumstalotība, kā arī mazefektīva svaigpiena pārstrāde un eksporta tirgu trūkums.
Latvijā 78% no visām piena saimniecībām ir nelielas, ar vienu līdz piecām govīm. Šīs mazās saimniecības saražo tikai 7% no kopējā pārdotā piena apjoma. Tikmēr 2,4%, kas ir saimniecības ar 50 un vairāk govīm, pārdod lielāko daļu - 57% piena. Mazajām zemnieku saimniecībām piena iepirkuma cena ir zemāka nekā lielajām, tāpēc KP aicina zemniekus kooperēties, lai stiprinātu konkurētspēju un panāktu izdevīgākus iepirkuma nosacījumus.
Svaigpiena cenas negatīvi ietekmē arī pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu maksāt vairāk.
Piemēram, Latvijas piena nozarē būtiska nozīme ir eksportam - 2014.gadā 24% no saražotā svaigpiena tika izvests. Tā kā piena produktu eksporta struktūrā dominē mazapstrādāti piena produkti, KP norāda uz nepieciešamību piena pārstrādātājiem vairāk specializēties nišas un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, kā arī intensīvāk apgūt jaunus eksporta tirgus.
Kā ziņots, arī Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka saistībā ar pasaules tirgos joprojām vērojamo piena pārprodukciju, kas radusies pēc kvotu sistēmas atcelšanas un Krievijas embargo noteikšanas, arī šogad nav pamata Latvijā gaidīt būtisku piena iepirkuma cenas kāpumu. Iepirkuma cena samazinājās par 31% un pērn gada beigās bija vidēji 0,2196 eiro par kilogramu piena, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Saglabājoties zemai iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur pērn gada nogalē, kā arī šā gada sākumā vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, 12,38 miljoni - atbalsts par slaucamajām govīm, 7,6 miljoni - ES atbalsts, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.