Konkursa otrās kārtas laikā pretendenti skaidroja savu motivāciju ieņemt amatu un prezentēja savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm. Tāpat šīs atlases kārtas laikā pretendenti atbildēja uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības principiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Izvērtējot pretendentu sniegumu, atlases komisija pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz trešo atlases kārtu un izbeigt konkursu uz Zāļu valsts aģentūras direktora amatu bez rezultāta.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā bija veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, biedrības Veselības aprūpes darba devēju asociācija izpilddirektore Ināra Pētersone un VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Tāpat pretendentu vērtēšanā piesaistīti neatkarīgie novērotāji - Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Dace Bandere un nevalstiskās organizācijas Veselības projekti Latvijai valdes priekšsēdētāja Vita Dumpe.
Jau ziņots, ka veselības ministrs disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret līdzšinējo ZVA vadītāju Svenu Henkuzenu ierosināja 8.aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas bija veikti līdz šā gada 8.janvārim.
Disciplinārlietas komisija, kuras sastāvā bija ierēdņi no Tieslietu un Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, uzskata, ka Henkuzens 2020.gada 22.decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo Pfizer/Biontech vakcīnas papilddevu skaitu.
Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no Pfizer/BioNTech, nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi, kā tas būtu bija iespējams, ja valdība būtu saņēmusi pareizu informāciju par pieejamo vakcīnu daudzumu, iepriekš informēja Veselības ministrija.
Disciplinārlietas komisija uzskatīja, ka pārkāpuma raksturs un to pieļāvušās amatpersonas statuss rada pamatu uzticības zaudēšanai Henkuzenam un liedz viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Vienlaikus komisija norādīja, ka, ņemot vērā Henkuzena darbības novērtējumu un atbildību mīkstinošus apstākļus, viņa atbrīvošana no amata būtu nesamērīga.
Henkuzenu tika nolemts pazemināt Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā, taču viņš devās bērna kopšanas atvaļinājumā.
Pēc konstatētajām problēmām pērn veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos uz minēto amatu Veselības inspekcijā vispirms bija iecerēts aizrotēt Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu.
Henkuzens aģentūrai LETA rakstiskā atbildē norādīja, ka viņš konceptuāli nepiekrīt disciplinārsodam un aizstāvēšot savas tiesības "tālākās instancēs".