Pārbaužu laikā lielākā uzmanība tiek pievērsta tam, vai laivām ir nepieciešamais glābšanas aprīkojums - glābšanas vestes un glābšanas riņķi, kā arī iekārtas, ar ko iespējams padot trauksmes signālu. Plastmasas laivām tiek pārbaudīts, vai kārtībā ir "peldkastes", kas notur virs ūdens laivu pat tad, ja tā ir apgāzusies. Savukārt, ja laiva ir aprīkota ar dzinēju, tad tai nepieciešams ugunsdzēšanas aparāts. Tāpat tiek pārbaudīts, kādā kārtībā ir dzinēji un vai strādā sūkņi. Problēmas nerada sakari, jo piekrastes zvejnieki neizkuģo ārpus mobilo telefonu uztveršanas zonas, un mobilie telefoni ir visiem.
Inspektori atzīst, ka glābšanas aprīkojums gan tiek uzrādīts, tomēr, vai, braucot jūrā, glābšanas vestes un riņķi atrodas laivās, vai "aizmirstas" krastā, reāli izkontrolēt nevar. Visi zvejnieki gan apgalvojot, ka drošībai pievēršot lielu uzmanību, jo "neesot jau pašnāvnieki".
To, ka glābšanas aprīkojumam laivās tiešām vajadzētu atrasties, pierāda kaut vai tas, ka laivu kuģošanas spējas apliecības nereti ir sabojātas un jāizraksta no jauna, un parastais skaidrojums ir, ka gadījies pārkrist pāri bortam ar apliecību kabatā.
Kā skaidro LJA, zvejnieki neslēpj, ka šis viņiem ir smags gads, jo, ņemot vērā pret Krieviju vērstās sankcijas un to sekas, zivju pārstrādes uzņēmumi ir bijuši spiesti samazināt iepirkumu cenas. Lielu postu nodarot roņi. Zvejnieki atļaujoties iegādāties lētākos tīklus, galvenokārt piemērotus reņģu zvejai, jo jārēķinās ar to, ka lielu daļu tīklu un murdu roņi saplēš un sabojā. "Viņi jau ir gudri - kāpēc pašiem ķert zivis? Mēs braucam likt tīklus, bet roņi jau peld pakaļ un uzturas tuvumā, kamēr tīkls pildās ar zivīm - lūdzu, galds klāts!" žēlojoties piekrastes zvejnieki.
Pavisam Jūras administrācijas Kuģu reģistrā reģistrētas 619 jūras laivas. Galvenokārt tās ir laivas, kas tiek izmantotas komercdarbībai.