Valsts kontrolē (VK) norāda, ka līdz 2024.gada vasarai triju Baltijas valstu vienīgais kopīgi pieņemtais lēmums par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību paredz, ka katrā valstī būs atsevišķs neatkarīgs pārvaldītājs.
Igaunijā un Lietuvā par topošajiem dzelzceļa pārvaldītājiem noteikti nacionālie ieviesēji - "Rail Baltic Estonia" un "LTG Infra", savukārt Latvijā lēmums par to nav pieņemts. Patlaban Latvijā nacionālajam ieviesējam - SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" - uzdots darboties kā pagaidu infrastruktūras pārvaldītājam līdz lēmuma pieņemšanai.
VK skaidro, ka "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāja izvēle Latvijā tiek uzskatīta par politisku lēmumu, taču nav skaidrs, kāds ir vēlākais termiņš šī lēmuma pieņemšana, lai gan ieinteresētās puses norādījušas, ka tas būtu jāpieņem 2024.gadā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumam termiņš lēmuma pieņemšanai par infrastruktūras pārvaldības modeli bija 2019.gads, taču patlaban tā pieņemšanas termiņš ir 2025.gada maijs, kad triju Baltijas valstu valdībām jāpieņem lēmums, kas nosaka projekta pušu tiesības un pienākumus un dzelzceļa pārvaldības principus, tostarp peļņas un zaudējumu sadali, konfliktu risināšanas kārtību un citus jautājumus.
Ziņojumā uzsvērts, ka patlaban nav arī mehānisma, kā īstenotāji - AS "RB Rail" un nacionālie ieviesēji - varētu panākt, ka atbildīgās ministrijas pieņem nepieciešamos lēmumus.
Līdztekus līdz šim atbildīgās Baltijas valstu ministrijas nav lēmušas kā starptautiskie vilcieni jāiegādājas - nomā, īpašumā vai pasažieru operatoriem būs savi vilcieni.
VK uzsver, ja lēmums netiks pieņemts tuvākajā laikā, pastāv risks, ka 2030./2031.gadā vilcieni pa dzelzceļu vēl nekursēs, jo iepirkuma sagatavošanai nepieciešami divi gadi kopš lēmuma pieņemšanas brīža, ritošā sastāva piegādei ir nepieciešami četri gadi, bet testēšanai nepieciešami vēl divi gadi, tādējādi kopumā veidojot aptuveni astoņus gadus kopš lēmuma pieņemšanas brīža.
LETA jau vēstīja, ka pērnā gada nogalē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu kontrolieri parakstīja sadarbības līgumu par būtiskiem aspektiem un problēmjautājumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanā un finansēšanā. Sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu augstākajām revīzijas iestādēm, veikta situācijas izpēte par šobrīd būtiskiem projekta īstenošanas, finansēšanas un starpvalstu sadarbības jautājumiem.
Izpētē VK secināja, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts.
VK min, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.
Tāpat VK norāda, ka "Rail Baltica" projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus.
Jau vēstīts, ka atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka "Rail Baltica" projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.