Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.
Šogad līdz jūnija beigām patvērumu Latvijā lūgušas piešķirt 152 personas, bet alternatīvais statuss pagaidām piešķirts tikai 12 cilvēkiem.
Kopš deviņdesmito gadu beigām visvairāk patvēruma meklētāju Latvijā ieradušies pagājušajā gadā, kad valsts iestādēs patvērumu lūguši 364 ārvalstnieki.
Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas saistībā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem.
Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.
Jau ziņots, ka saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) šonedēļ pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Latvijai būs iespēja noraidīt patvēruma meklētāja pieprasījumu, ja tiks konstatēts risks nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.