Kopš 2000.gada Latvija zaudējusi 36 000 ģimenes

gadu, kad Latvija tika saskaitīti 624 tūkstoši ģimeņu.Ja sadzīvē par ģimeni parasti uzskata visus tuvākos radus, tad statistikā par ģimeni tiek uzskatīts precēts pāris vai pāris, kurš dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, kā arī vecāki jeb viens vecāks ar bērnu vai vairākiem bērniem neatkarīgi no bērna vecuma. Būtisks nosacījums šajos gadījumos ir, lai bērniem konkrētajā mājsaimniecībā vēl nebūtu sava laulātā, kopdzīves partnera vai savu bērnu, jo tādā gadījumā viņi skaitāmi kā atsevišķa ģimene.Ģimeņu skaits samazinājies Rīgā un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales un reģionos, bet pieaudzis Pierīgā.Rīgā kopš 2000.gada ģimeņu skaits samazinājies no 196 tūkstošiem līdz 191 tūkstotim, bet Zemgalē samazinājums ir no 77 tūkstošiem līdz 71 tūkstotim. Savukārt Vidzemē - no 67 tūkstošiem līdz 58 tūkstotim, Kurzemē no 85 tūkstošiem līdz 76 tūkstotim, bet Latgalē no 103 līdz 85 tūkstošiem. Ģimeņu skaita pieaugums vērojams Pierīgā – no 96 tūkstošiem 2000.gadā līdz 106 tūkstošiem 2011.gadā. Vidējais ģimenes lielums samazinājies no 2,84 līdz 2,74 cilvēkiem ģimenē.Tāpat pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars, bet samazinājies precētu pāru ģimeņu īpatsvars. Ja 2000.gadā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vai bez bērniem veidoja 6% no visām ģimenēm, tad 2011.gadā šādu ģimeņu bija 13% no visām ģimenēm.Precēta pāra ģimeņu īpatsvars 2011.gadā bija 54% no visām ģimenēm salīdzinājumā ar 62% 2000.gadā. Vientuļo māšu ģimeņu īpatsvars saglabājies tāds pats kā 2000.gadā - 29%. Nedaudz palielinājies vientuļo tēvu ģimeņu īpatsvars - 2000.gadā tas bija 3% no visām ģimenēm, bet 2011.gadā – 4% no ģimenēm.