Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Kopš 2008.gada Parex bijušie īpašnieki no valsts procentos saņēmuši 12 miljonus latu. Un turpinās saņemt vēl

Pēc gandrīz trīs gadu ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidro, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu, no šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi no savas naudas. Tikmēr bijušie bankas īpašnieki par saviem noguldījumiem turpina saņemt dāsnus procentus. Kopš 2008.gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu. Aptuveni 50 000 latu ik mēnesi saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.2008.gada 10.novembra vēls vakars Finanšu ministrijā. Mediju klātbūtnē Parex īpašnieki Kargins un Krasovickis paraksta Ieguldījumu līgumu, ar kuru valstij nodod bankas kontrolpaketi. Šī faktiski bija vienīgā publiskā iespēja sabiedrībai redzēt Parex pārņemšanas procesu. Viss pārējais notika aiz slēgtām durvīm. Gan līgums, gan valdības sēdes par Parex bija slepenas. Publiski tika paziņots, ka valsts par akcijām abiem baņķieriem samaksājusi simboliskus divus latus, taču amatpersonas noklusēja, ka Kargins, Krasovickis un viņu radinieki par saviem depozītiem turpinās saņemt arī dāsnus procentus. No 36 miljoniem latu, kas ir ieguldīti arī Parex subordinētajā kapitālā, exbaņķieru ģimenēm šo gadu laikā  procentos pārskaitīti jau 12 miljoni. Un miljonus viņi turpinās saņemt vēl. Dažu depozītu termiņš beidzas vien 2018.gadā. Publiskajos dokumentos ģimenes locekļu vārdi neparādās. Taču no vairākām tiesvedībām var secināt, ka gluži kā mēnešalgu, aptuveni 50 000 latu pārskaitījumu saņem arī Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.Valsts kontrole savā revīzijā secināja, ka nevis Latvijas valsts, bet Kargins ar Krasovicki bija tiešie ieguvēji no bankas pārņemšanas.Bijusī Parex banka, tagad akciju sabiedrība Reverta, šobrīd vairākās tiesvedības ir vērsusies pret bijušajiem īpašniekiem. Reverta uzskata, ka Kargins un Krasovickis apzināti bankai nodarījuši zaudējumus un_ Parex _pārņemšanas brīdī maldinājuši valsti par bankas finanšu patieso stāvokli. Kopējā prasības summa pret bijušajiem baņķieriem ir 160 miljoni latu un šobrīd lietas atrodas tiesā. Pagaidām pirmās instances spriedums ir tikai vienā tiesvedībā. No prasītajiem 62 miljoniem tiesa no abiem solidāri piedzina vien 3,5 miljonus. Kādēļ tiesa atzina, ka abu vaina ir mērāma tieši šādas summas apmērā, nav zināms. Tiesnesis pilno spriedumu raksta jau ceturto mēnesi. Tikmēr Reverta optimistiski cer, ka lielāko daļu no prasītās summas tālākajās tiesvedībās tomēr izdosies piedzīt. Bijušie īpašnieki gan cenšoties darīt visu, lai savu mantu un naudu no ieķīlāšanas glābtu.Parex bankas labajos gados bijušie īpašnieki publiski nekautrējās no sava miljonāru statusa. Lepnas villas Jūrmalā un dārgi auto pie Parex ēkas Vecrīgā. Taču tagad izrādās, ka viņiem Latvijā tik pat kā nekas vairs nepieder. Apķīlāt izdevies vien četrus īpašumus. Tāpat kā prasības nodrošinājums ir apķīlāts konts, uz kuru Karginam un Krasovickim valsts ik mēnesi pārskaita procentus par subordinēto aizdevumu. Tātad pagaidām viņi šo naudu nesaņem. Nekādi ierobežojumi gan neattiecas uz abiem viņu radiniekiem. Tā kā Kargina un Krasovicka aktīvi pagaidām ir iesaldēti, valsts pienākums ir abiem maksāt minimālo mēnešalgu – 200 latus. Un savulaik par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem uzskatītie eksbaņķieri šo naudu no konta tiešām arī izņemot.Ne vien Reverta tiesājas ar Karginu un Krasovicki, bet arī viņi iesaistījušies vairākās tiesvedības ar valsti, pieprasot Ieguldījuma līguma izbeigšanu. Tāpat no Revertas savus miljonus vēlas atgūt Rems Kargins un Ņina Kondratjeva. Tā laika premjers Ivars Godmanis, pētot lielās summas, kuras joprojām saņem Kargins un Krasovickis, secina ka viņiem nav ne tiesisku, ne morālu tiesību tagad vērsties pret valsti. Tikmēr drīz sāks ritēt jau trešais gads, kopš prokuratūra pārbauda Kargina un Krasovicka rīcības likumību pirms Parex sabrukšanas. Uz ārvalstīm nosūtīti vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi par viņu banku kontu kustībām. Vai saņemtas atbildes un kādas tās ir, prokuratūra neatklāj. Vien norāda, ka abiem ir liecinieka statuss un viņi ar prokuratūru sadarbojas.Kas īsti notika 2008.gada novembrī un kādēļ abi Parex bijušie īpašnieki tagad tiesājas ar valsti – to viņi nevēloties vairs cilāt. Ar advokāta starpniecību Nekā Personīga saņēma šādu atbildi: „Man izdevās sazināties ar maniem klientiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki un informēt par Jūsu raidījuma interesi. Taču viņi abi skaidri pauda, ka nevēlas vairs cilāt 2008.gada notikumus, - ir pagājis pietiekami ilgs laiks.”

Top komentāri

4. maija valsts
4
Lieliska dāvana no Godmaņa līdzpilsoņiem Tautas Frontes 25. gadu jubilejā.
to TIESĪBSARGS
t
PĀRSTEIDZOŠI. Šie 2 jefiņi aiz nemākulības nogremdēja savu banku. Latvijas tauta saziedoja šim MILJARDU LATU, lai vinu kreditori no mežonīgajām Āzijas zemēm viniem ādu dziviem nenomauktu. Bet šie palika pie saviem Maybahiem, villām, un — kā izrādās — turpina zaļi dzivot uz mūsu rēķina????? Johaidī! Vai Latvijā valda likumība un taisnīgums, lai šos pidrilas noliktu pie vietas — konfioscētu īpašumus un padzītu????
NOLĀDĒTI
N
DESMIT PAAUDZĒS
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas