Operatīvais darbs ir specifiska joma, ļoti šaura specializācija. Tā sašaurināt pretendentu loku nav pamata, jāņem vērā, ka operatīvā darbība ir tikai viens no daudziem KNAB darbības virzieniem, līdz ar to vienu darbības virzienu kvalifikācijas prasībās nebūtu pamatoti," tā V. Kalniņš. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, izskatot Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātās izmaņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, konceptuāli atbalstīja papildu kritēriju noteikšanu biroja vadītāja amata kandidātiem, ziņo LETA.Valsts prezidents iesniegtajā likumprojektā piedāvā kritēriju, ka amata kandidātam jābūt vismaz divu gadu pieredzei operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Taču saskaņā ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam nevarētu pretendēt ne tiesneši, ne prokurori, skaidroja Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas pārstāvji.Atsevišķi komisijas deputāti atzina, ka sīku kritēriju noteikšana likumā sevi var neattaisnot, tādējādi samazinātos iespējas atrast patiesi piemērotu KNAB vadītāju. Tomēr vairums komisijas sēdē esošu deputātu konceptuāli atbalstīja likumprojektu.Komisija rosinās likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" Saeimā skatīt kā steidzamu divos lasījumos.“Komisijas viedoklis jau nav saistošs nekādā ziņā. Man intiutīvi šķiet, ka diez vai šo likumprojektu diez vai pieņems kā likumu beigās. Tik šaurs kandidātu atlases ierobežojums nav izdevīgs ne tiem, kas gribētu atrast profesionālu cilvēku KNAB priekšnieka amatam, ne tiem, kas tur grib iebīdīt sev paklausīgu cilvēku. Tas naav neviena interesēs, lai likumā būtu tik šaurs ierobežojums un tas ir iemesls, kas apgrūtinās šī likuma pieņemšanu galu galā,” vērtē korupcijas pētnieks. Jau ziņots, KNAB likumā V. Zatlers rosina noteikt, ka par šīs institūcijas priekšnieku var izvirzīt personu ar labu reputāciju un ar augstāko juridisko izglītību. Amata kandidātam ir jābūt ar vismaz 10 gadu pieredzi kādā juridiskā specialitātē, no kuriem vismaz divus gadus ir gūta darba pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā.Savukārt KNAB priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja un Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece uzsvēra, ka priekšnieka atlasei būtu nepieciešams veidot komisiju Ģenerālprokuratūra vadībā, kuras sastāvā būtu Augstākās tiesas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts kanceles pārstāvji un pretkorupcijas eksperti. Tāpat Kuprniece norādīja, ka pašlaik atlases kritēriji KNAB priekšniekam ir vājāki nekā biroja galvenajiem speciālistiem.
Korupcijas pētnieks: divu gadu operatīvā darba pieredzes prasība KNAB vadītājam ir pārspīlēta
Divu gadu pieredzes prasība operatīvajā darbā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam ir pārspīlēta, jo izslēdz daudzus kompetentus cilvēkus, kuri varētu būt labi KNAB priekšnieki, norāda sabiedriskās politikas centra Providus korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. "Gan tiesnesim, gan prokuroram var nebūt operatīvā darba pieredzes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.