Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, biznesa portālu Nozare.lv informēja KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori, tai skaitā noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 000 eiro.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma sākt Latvijas Krājbankas bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams. Bankrotu lūdza sākt bankas administrators - revīzijas kompānija KPMG Baltics, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
Maijā KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns žurnālistus informēja, ka Latvijas Krājbankas saistības pret kreditoriem ir 336 miljoni latu pret Noguldījumu garantiju fondu un 203 miljonu latu saistības pret 438 noguldītājiem, kuru noguldījumi pārsniedza likumā garantētos 100 000 eiro jeb 70 000 latu.