Garantētā noguldījumu summa ir 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu. Krūmane pieļāva, ka šīs summas nāksies izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.
Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.
Krūmane faktiski nedeva cerības, ka visus līdzekļus no Krājbankas atgūs arī tie cilvēki, kuriem tur glabājas vairāk par garantētajiem 100 000 eiro, piemēram, maestro Raimonds Pauls, kuram bankā dažādās valūtās glabājas aptuveni 1 miljons eiro. Cerība gan vienmēr mirstot pēdējā, un vēl esot iespēja, ka pēc veiksmīgas bankas aktīvu realizācijas atrodas līdzekļi arī lielāko noguldījumu atdošanai.
Ierēdne vairākkārt uzsvēra, ka likums neprasa kompensēt lielākos noguldījumus, un ieteica diferencēt riskus un lielāku summu dalīt mazākās daļās, lai glabātu dažādās bankās, kuru Latvijā ir vairāki desmiti.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome pirmdien nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.