Ja tas nenotiks, tad ministrijai no ēkas ir jāizvācas, norādīja ministrs. Ēka patlaban ir diezgan sliktā stāvoklī, jo, līstot lietum, ēkā iekļūst ūdens, un, pūšot vējam, ēkā ir auksts.
Ministrs pauda, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar premjeri un gatavos informatīvo ziņojumu.
"Apsolu, ka manā ministrēšanas laikā pieņemsim lēmumu, kā rīkoties tālāk. Risinājums būs pēc vairākiem gadiem, kad budžets to atļaus," sacīja Krauze.
Viņš arī uzskata, ka jauno ZM ēku vajadzētu būvēt no koka, jo Latvijā ir daudz mežu, kā arī koks ir viegli pieejams un ekoloģisks materiāls. Tāpat ēku būvēšana no koka atbilst ministrijas vīzijai.
"Latvijā šobrīd koka būvniecība ir nepamatoti noniecināta. Šo jautājumu esmu arī pārrunājis ar Saeimas priekšsēdētaju un Ekonomikas ministriju, ka būtu tikai pareizi, ja Latvijā mēs vairāk būvētu no koka un valsts un pašvaldību iestādes rādītu piemēru," pauda ministrs, akcentējot, ka tas būtu pareizi, ja valsts pārvaldes un pašvaldības ēkas būvētu no koka.
Jau ziņots, ka pēc SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" apkopotajiem datiem, jūlija izskaņas vētrā un lietavās applūda ZM ēkas ziemeļu puse no 23. līdz trešajam stāvam, tostarp ZM telpas vairākos stāvos, radot ūdens un mitruma bojājumus 59 kabinetos.
Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka iemesls ēkas applūšanai bija ēkas fasādes hidroizolācija, kas spēcīgajā vējā un lietusgāzēs nespēja nodrošināt efektīvu ūdens novadīšanu. Nodarītie postījumi aktualizēja arī jautājumu par novecojušās ēkas fasādes remontu.