Taču par to, ka daļā sabiedrības pēc šāda kredīta būtu pieprasījums, liecina bankas Citadele veiktā aptauja, kurā vecāka gadagājuma respondenti vecumā virs 50 gadiem norādījuši - ja būtu iespēja, kredītu visbiežāk ņemtu tieši medicīnas izdevumu segšanai.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti gan pieļāva, ka šāda ideja būtu apsverama un to varētu darīt jaunveidojamā vienotā Attīstības finanšu institūcija (AFI), kura pārņems Altum (bijusī Hipotēku un zemes banka), Latvijas Garantiju aģentūras un Lauku attīstības fonda funkcijas.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis bilst, ka "AFI orientējas uz valsts atbalstu uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, tādējādi nākotnē netieši atgūstot valsts ieguldījumu un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Valsts jau sniedz savu tiešo finansējumu plānveida medicīnas pakalpojumu veikšanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka piesardzīgi jāvērtē iniciatīvas, kas var stimulēt privātpersonu aizņemšanos, lai neveicinātu pārmērīga kredīta sloga veidošanos".
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir jāmeklē citi risinājumi, uzsver VM pārstāvis Oskars Šneiders. Faktiski jautājums par valsts galvotu kredītu šiem pakalpojumiem ir radies tāpēc, ka uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir rindas, piemēram, uz endoprotezēšanu tā var būt pat vairāku gadu garumā. Savukārt maksājot pašam, pakalpojumu iespējams saņemt uzreiz.
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Kredītus veselībai tomēr negarantēs otrdienas, 29.aprīļa, laikraksta Diena 7.lpp.!