Tiesa, ļoti iespējams, ka te mazliet atšķiras diskriminācijas jēdziena interpretācijas. Trešdaļa aptaujāto uzskata, ka darba piedāvāšana pretendentam ar latviešu un krievu valodas zināšanām, nevis darbiniekam, kurš pārzina tikai latviešu valodu, ir otrā kandidāta diskriminēšana, bet 70% ir pārliecināti, ka darba devējs šādā situācijā izvēlas kvalificētāko darbinieku. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku arī ir pārliecināti, ka darbinieks krievu valodas nezināšanu var kompensēt ar augstu kvalifikāciju un spēcīgām zināšanām pārstāvētajā nozarē. Savukārt 14% aptaujāto atzīst, ka tieši krievu valodas nezināšana pagātnē viņiem pašiem ir liegusi iespēju iegūt darbu.
Tikai 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka krievu valodas zināšanas neietekmē konkurētspēju Latvijas darba tirgū, kamēr apmēram puse domā, ka tās ir viena no konkurētspējas atslēgām. Daļa aptaujāto gan norāda, ka valodas lomai dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme. Kā nozares, kurās svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas visvairāk, respondenti visbiežāk minējuši apkalpošanas sfēru, tūrisma nozari, tirdzniecību, transportu/loģistiku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu.
Vērtējot savas krievu valodas zināšanas, vairāk nekā puse tās sauc par izcilām (sevišķi runātprasmi), mazliet vairāk par ceturtdaļu tās ir sarunvalodas līmenī, bet desmitajai daļai – zemā līmenī. Lielajam vairumam darbavieta arī nepiedāvā iespējas apmeklēt krievu valodas kursus.