Sadzīves apstākļi V.Simanovam bijuši ļoti trūcīgi, tomēr tēvs ļoti mīlējis meitu un iespēju robežās lutinājis. Iespējams, viss sagriezās dienu pirms slepkavības, kad Latvijā ieradās Alises mamma un paziņoja, ka vēlas aizvest meitu, ziņo laikraksts. Meitene un abi vecāki tikušies bāriņtiesā, katrs savā kabinetā konsultējušies par bērna turpmākās dzīvesvietas jautājumiem. Katrs no vecākiem gribējis, lai bērns dzīvo ar viņu, savukārt psihologs, kas runāja ar Alisi, secināja, ka meitene mīl abus vecākus un vēlas, lai viņi dzīvo kopā. "Ja šis cilvēks, riskējot ar savu dzīvību, spēja izglābt ledū ielūzušo pusaudzi, viņš ir gatavs galējībām," saka psiholoģe Dace Rolava un piebilst, ka, iespējams, viņa iekšējais pārdzīvojums par mātes vēlmi aizvest bērnu bijis tik spēcīgs, ka viņš neizturēja. Savukārt Veronika Semenkova, kas gadiem ilgi strādājusi ar slepkavu psihi, skaidrojusi: "Ilgstoši krājot negatīvas emocijas, kāda reize vienmēr būs pēdējā, kad rīcībā parādās visas ilgstoši slēptās novirzes."
Pēc tuvāko stāstītā, V.Simanovs bijis karstasinīgs.
Kaimiņiene atceras, kā reiz kāds jauneklis viņu izsmējis par čigānu
tautību un V.Simanovs uz to reaģējis ļoti asi - spārdījis zēnu kājām.
Tiesa,
piemājas veikala pārdevēja Lana tomēr uzsver, ka viņš ļoti mīlēja meitu, šajā ģimenē bijis pieklājīgākais un solīdākais.
V.Simanovs teicis, ka izdarīto nožēlo.
Visu Anitas Āboliņas rakstu "Tad lai netiek nevienam" lasiet ceturtdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.