Neskatoties uz to, ka valdība ir solidāra institūcija, kurā visi tās locekļi piedalās lēmumu pieņemšanā, tomēr tai ir dalītas kompetences un katram ir savs atbildības lauks, uzsvēra ministrs. Attiecībā uz "airBaltic" katrs ministrs var izteikt savu viedokli, bet procesus ir jāvada satiksmes ministram un pārraudzību "savās rokās tur" Ministru prezidents, norādīja Kristovskis. Šo procesu pārraudzīšanā ir jāpiedalās arī Finanšu ministrijai.
"Es esmu tikpat atbildīgs kā valdība kopumā un tikpat līdzatbildīgs kā kultūras ministre [Sarmīte Ēlerte (V)], izglītības un zinātnes ministrs [Rolands Broks (ZZS)] un zemkopības ministrs [Jānis Dūklavs (ZZS)]. Saprotiet, ka ar Satiksmes ministrijas jautājumiem prioritāri nodarbojas SM," uzsvēra ārlietu ministrs, atbildot uz jautājumu, vai neuzskata, ka arī viņam būtu jāuzņemas līdzatbildība par problēmām ar "airBaltic".
Viņš skaidroja, ka ir pievērsis uzmanību šim jautājumam un paudis savu viedokli valdības sēdē, tostarp uzrunājot ekonomikas ministru. Kad ir iespēja uzdot jautājumus, tas esot darīts, taču šo lietu "nemētā no rokas uz rokām un katram ir savas atbildības jautājums".
Jautāts, vai pašreizējā situācija neliecina par valdības nekompetenci, ārlietu ministrs norādīja, ka valsts akcijas uzņēmumā pārvalda SM un Ekonomikas ministrija, un nevar prasīt no Ārlietu ministrijas veikt pārraudzību, ja tai nav neviena pārstāvja, kas ar šo lietu nodarbotos.
"Ja jūs runājat par kompentenci vai nekompetenci, tad šis ir ļoti sarežģīts kompānijas biznesa jautājums, kura piedalās konkurences cīņā gaisa satiksmes [sfērā]," skaidroja Kristovskis un piebilda, ka valdība vadās pēc tādas taktikas, lai nenodarītu zaudējumus "airBaltic" un lēmumus nepieņemtu emocionāli. Tāpēc piesaistīti nepieciešamie eksperti - finanšu konsultanti "Prudentia" -, kuri veic aviokompānijas izpēti un uzraudzību.
Viņš akcentēja, ka kompānijas menedžmentu vada lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks un viņu šajā amatā esot iecēlis partijas LPP/LC līderis un bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš esot atbildīgs arī par valstij neizdevīgā akcionāru līguma parakstīšanu.
Valdība strādā atbilstoši budžeta pieņemšanas likumam un saistībām pret starptautiskajiem aizdevējiem, kas neļaujot valdībai ātri veikt ieguldījumus "airBaltic". Tāpat pirms finansiālo darbību veikšanas ir jābūt ļoti precīzai tālākai stratēģijai. Kristovskis atgādināja, ka runa ir par iespēju valstij atpirkt akcijas no mazākuma akcionāra un ir arī iespēja Latvijai pārdot savas akcijas privātajiem akcionāriem, tāpēc neesot viegli izvēlēties, kurš ir labākais variants.
Valsts ir ieinteresēta, lai kompānija darbotos, lai notiktu lidojumi un lai neciestu nedz valsts, nedz uzņēmuma prestižs, piebilda ārlietu ministrs.
LETA jau ziņoja, ka valdība 13.septembrī pēc vairāku stundu debatēm tā arī nepieņēma lēmumu, kā rīkoties ar problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", lēmuma pieņemšanu atliekot uz nākamās nedēļas sēdi 20.septembrī - pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
Valdība joprojām nav saņēmusi prasīto informāciju no lidsabiedrības otra akcionāra SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) un, ja nedēļas laikā tā netiks saņemta, valdība dos uzdevumu Satiksmes ministrijai sākt vērtēt citus iespējamos risinājumus, žurnālistiem pēc sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Kā ziņots, "Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Patlaban starp "airBaltic" akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar "airBaltic" finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.