"Ir svarīgi, ka Zviedrijas premjerministrs atklāti runā par Zviedrijas valdību politiku pret Baltijas valstīm Aukstā kara laikā. Vēstures izvērtēšana un kļūdu atzīšana ir pamats labu attiecību veidošanai," pauda ārlietu ministrs. Ģ.V.Kristovskis arī norādīja, ka Zviedrija kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas ir izrādījusi lielu interesi par saviem tuvajiem kaimiņiem un kļuvusi par vienu no aktīvākajām sadarbības partnerēm gan divpusēji, gan starptautiskā kontekstā.
"Esmu pārliecināts, ka zviedru premjerministra rīcību, paužot nožēlu par padomju okupācijas neatzīšanu Baltijas valstīs, pie mums uztver kā sengaidītu un cēlu soli", norādīja Ģ.V.Kristovskis.
Ārlietu ministrs atgādināja, ka Zviedrijas valdība jau kopš 90.gadu sākuma izrādīja labvēlību Baltijas valstīm. "Zviedrija dažādās starptautiskās organizācijās konsekventi iestājās par PSRS karaspēka izvešanu no Baltijas, aktīvi iestājās par Baltijas valstu drošības nostiprināšanu, un ir bijusi viena no aktīvākajām valstīm tehniskā atbalsta sniegšanā Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem," uzsvēra Ģ.V.Kristovskis.
Zviedrija bija pirmā valsts, kas 90.gadu sākumā parakstīja brīvās tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgumus ar trim Baltijas valstīm, tādējādi pārejot no vienpusējas palīdzības uz ekonomisku sadarbību. Zviedrija ir viena no svarīgākajām Latvijas tirdznieciski ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, un ir lielākais ārvalstu investors Latvijā, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Latviju un Zviedriju vieno arī ciešas attiecības Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības formātā. Ģ.V.Kristovskis atgādināja, ka tieši pirms gada Latvijas, Zviedrijas un pārējo Baltijas un Ziemeļvalstu atbildīgās finanšu institūcijas parakstīja nozīmīgu vienošanos par Baltijas un Ziemeļvalstu (NB-8) finanšu regulatoru sadarbību, tādējādi apņemoties kopīgiem spēkiem risināt pārrobežu finanšu stabilitātes jautājumus finansiāli integrētajā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.