Pēc Kristovska teiktā, 2011.gadā ārzemēs tika aizturēti 286 Latvijas pavalstnieki. Visvairāk bija iesaistījušās vēstniecības Lielbritānijā, kur aizturēts 121 Latvijas pavalstnieks, Vācijā - 27, Spānijā - 13, Polijā - 18, ASV -11.
Slimnīcās nonākušajiem šogad sniegti 66 pakalpojumi. Visvairāk to darījušas vēstniecības Vācijā, kur mediķu palīdzība sniegta 18 gadījumos, Zviedrijā - septiņos, Polijā - sešos, Lielbritānijā - piecos.
Palīdzība nāves gadījumos sniegta 93 gadījumos. Visvairāk iesaistījušās vēstniecības Lielbritānijā, kur palīdzība bijusi nepieciešama 28 gadījumos, Spānijā - deviņos, Vācijā - septiņos, Īrijā - sešos, Francijā - piecos, Polijā - piecos.
Palīdzība bez finansēm palikušajiem sniegta 101 gadījumā. Visvairāk iesaistījušās vēstniecības Lielbritānijā, kur šāda palīdzība sniegta 35 gadījumos, Vācijā - 18, Polijā - septiņos, Spānijā - sešos, Nīderlandē - sešos.
Bija 61 cilvēktiesību pārkāpumu upuris. Visvairāk palīdzēja vēstniecības Īrijā, kur palīdzība bija nepieciešama 47 gadījumos, Vācijā - četros, Nīderlandē - divos.
Nepilngadīgo tiesību un interešu aizsardzībā sniegti 28 pakalpojumi. Visvairāk iesaistījušās vēstniecības Īrijā, kur šādi pakalpojumi sniegti septiņos gadījumos, tik pat daudz pakalpojumi sniegti Lielbritānijā, Itālijā - trīs, Polijā - trīs.
Paredzēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti kā materiālā palīdzība personai, izmaksātajā summā, iekļaujot atpakaļceļa biļetes izmaksas, citus ar atgriešanos Latvijā saistītus pakalpojumus, kā arī personai piešķirtus nelielus skaidrās naudas līdzekļus. Saskaņā ar deleģējuma saturu materiālā palīdzība no fonda līdzekļiem ir atmaksājama, tāpēc tā tiks nodrošināta aizdevuma formā, slēdzot ar personu aizdevuma līgumu, kura paraugu ir paredzēts apstiprināt Ministru kabineta noteikumu pielikumā.
Lēmumu par aizdevuma piešķiršanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam pieņems Ārlietu ministrijas amatpersona, nosakot piešķiramās materiālās palīdzības maksimālo apmēru un tās atmaksas termiņu. Gadījumā, ja persona neatmaksās aizdotos līdzekļus noteiktajā termiņā un apmērā, Ārlietu ministrija vērsīsies tiesā ar lūgumu nodrošināt prasības izpildi.
Izstrādājot iepriekšminēto noteikumu projektu, Ārlietu ministrija secināja, ka plānotā finanšu līdzekļu aizdošanas un atmaksas mehānisma veiksmīgai darbībai būtu nepieciešama koordinēta vairāku institūciju rīcība, lai nodrošinātu palīdzības risinājumus dažādām personu grupām un dzīves situācijām. Papildus noteikumu projekta izstrādes sakarā būtu risināms jautājums par kārtību, kādā būtu sedzami izdevumi medicīniskas evakuācijas gadījumos, ņemot vērā, ka to skaits pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis.
No 2009. līdz 2011.gadam konsulārais dienests bijis iesaistīts 26 šādu gadījumu risināšanā. Vairumā no šiem gadījumiem medicīniskās evakuācijas izdevumus sedza ārzemju puse - pašvaldība, ārstniecības iestāde, sociālais dienests, vai cietusī persona un tās radinieki. Atsevišķos gadījumos finansējumu piešķīra Latvijas pašvaldības vai ārstniecības iestādes. Tāpat finansējums ir ticis saņemts no Latvijas un ārzemju Sarkanā Krusta, labdarības portāla "Ziedot.lv" un sabiedriskas organizācijas. Evakuācijas nepieciešamība rodas situācijās, kad persona, kurai nav vai ir neatbilstoša veselības un dzīvības apdrošināšana, nespēj segt izdevumus par ārzemēs saņemtajiem ārstēšanās un repatriācijas pakalpojumiem.
Konsulārā dienesta pieredze liecina, ka ar medicīnisko evakuāciju saistītās izmaksas ievērojami pārsniedz tās summas robežas, par kādu cietusī persona vai tās radinieki varētu slēgt aizdevuma līgumu (piemērām, pacienta repatriācija no Polijas ar sauszemes transportu izmaksā 2500 latu, ar speciālo avioreisu no Norvēģijas - 12 000 latu, personas ārstēšana un evakuācija no Īrijas izmaksā 80 000 latu. Turklāt, ievērojot Materiālās palīdzības fonda plānoto apjomu, medicīniskās evakuācijas gadījumi var patērēt šim mērķim paredzētos budžeta līdzekļus īsā laika periodā vai būtiski pārsniegt tā limitu.
Šodien preses konferencē Kristovskis prognozēja, ka pret palīdzības fonda izveidi varētu iebilst Finanšu ministrija, jo tam nākamgad būtu nepieciešami 50 000 latu. Ņemot vērā, ka pašreiz Latvijā nav normatīvā akta, kas regulētu materiālās palīdzības sniegšanu personām, kuras nonākušas ārkārtas situācijā ārvalstīs, ka arī to, ka materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtības jautājumi skar vairāku iestāžu kompetences jomas, Ārlietu ministrija ierosina izveidot darba grupu Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei, pieaicinot visu ieinteresēto ministriju un institūciju, tajā skaitā Latvijas Pašvaldību savienības, pārstāvjus, kas izvērtēs iespējamos jautājuma risinājuma variantus, ievērojot valsts budžeta ierobežotos finanšu resursus, pašvaldību budžetu finansiālās iespējas un sagatavos priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei.